Bērnībā man ļoti patika pasts – tur bija garšīga sūtījumu aizzīmogošanas vaska smarža un zem stikla bija izliktas jaunas pastmarku sērijas.
Jūsu autoram pēdējos gados ir bijusi iespēja apmeklēt Latvijas Pastu divu iemeslu dēļ: saņemt sūtījumus no ārvalstīm vai tiesas materiālus no savas dzimtās valsts. Valsts uzņēmuma biroji ir mainījušies, bet galvenais paliek – neizbēgamās rindas. Tomēr varu liecināt, ka man patīk sūtīt pastkartes no apmeklētām vietām uz savu vecāku māju: tā ir izplatīta pasta nodaļu tradīcija visā pasaulē, neatkarīgi no tā, vai tās ir ASV vai Melnkalne.
Ko reforma solīja?
Saskaņā ar Pasta likumu universālais pasta pakalpojums ir “minimāls noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecības vērtību, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, plkst. Regulatora apstiprināts vienotais tarifs.” Taču tas pats Pasta likums nosaka, ka šos pašus pakalpojumus nepieciešams sniegt “saimnieciski visizdevīgākajā veidā”, “atbilstoši pasta tirgus attīstības tendencēm”.
“Strukturālās izmaiņas” Latvijas Pastā izskatās šādi. Saskaņā ar Saeimas Pieprasījumu komisijai sagatavoto informāciju līdz 2026.gadam Latvijā būtu jāpaliek tikai 71 pasta nodaļai un 519 pakomātiem. Vēl 524 vietās darbotos dienests “Pastnieks mājās” – ceļojošais darbinieks.
Latvijas Pasts turpina apņemties piegādāt:
- vēstules, kas sver līdz 2 kg
- pakas Latvijas teritorijā līdz 10 kg un no Eiropas Savienības līdz 20 kg.
- abonētajiem iespieddarbiem.
Pastnieka profesija, starp citu, ir diezgan pieprasīta – Latvijas Republikā brīvas palikušas tikai 9 vietas, no kurām 4 ir Rīgā. Visā valstī mēnesī tiek nomainīti 1,41% pastnieku. Viņu algas gan nav spīdošas – bruto 700–900 eiro, un pēc diviem gadiem sola tās palielināt līdz 1590 eiro pirms nodokļu nomaksas.
“Personāla attīstības plānā paredzēts uzlabot darba vidi, īpaši pievēršot uzmanību pastnieka darba aprīkojumam,” teikts ministra Kaspara Brišena (Progresīvie) vēstulē.
Ja atgriežamies pie pasta nodaļu skaita, tad valstij piederošajās pilsētās (bijušajās republikas pilsētās) tiek pieņemts, ka uz 25 000 iedzīvotāju būs viena. Nākamais – vismaz viens katrā reģionā vai daudzkārtējs no katriem 15 000 iedzīvotājiem. Kas attiecas uz likvidētajiem apgabaliem, tur būs “pasta sūtījumu izsniegšanas vietas”.
Tas viss bija Satiksmes ministrijas plānos. Pēc skandāla situācija tika apturēta, un todien Seima deputāti aicināja uz paklāja Satiksmes ministriju – nāca parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkevičs.
“Process ir apstājies, nebija pārdomāts, ir slikta komunikācija ar ieinteresētajām pusēm, tostarp iedzīvotājiem,” atzina amatpersona. “Jāmeklē risinājumi.”
“Latvijas Pasta padomei ir īpaši lieli izdevumi”
Parlamentārā sekretāre salīdzināja Latvijas Pasta balles rīkošanas izmaksas – 180 000 eiro, un zaudējumu apmēru atsevišķām nodaļām, kuras bija paredzēts slēgt. Piemēram, Carnikavā tas ir 12 000 eiro gadā. Bijušo ministru Tāļa Linkaita (Konservatīvais) un Jāņa Vitenberga (Nacionālā apvienība) sāktā “mehāniskā apgraizīšana” vairs netiks veikta. Arī attiecībā uz pašu a/s Latvijas Pasts sekoja organizatoriski pasākumi:
— Padome uzņēmās atbildību, tās dalībnieki vairs nestrādā. Viņiem neizdevās nodrošināt stratēģiju.
No otras puses, uzņēmums plāno attīstīt perspektīvas attīstības jomas, kurās pelnīt. Attiecīgi pieaugs arī atalgojums darbiniekiem, kuri veic jaunas funkcijas.
Attiecībā uz pasta nodaļu sadalījumu piedāvātā koncepcija nav loģiska no sociālā aspekta. Piemēram, Varaklyany pilsētā vispār nevajadzētu būt pilnvērtīgai pasta nodaļai. Un dzīvas cilvēciskas komunikācijas vietā ar pastnieku būtu bezdvēseles pakomāts.
M. Dubkēvičs ierosināja, ka turpmāk sniegtos pasta pakalpojumus varētu izvietot dzelzceļa stacijās – par laimi tie ir viena departamenta, Satiksmes ministrijas, pārziņā. “Tas ir viens no labākajiem risinājumiem,” viņš kā piemēru minēja Rīgu. Ir arī pasta pakalpojumu iespējas mazumtirdzniecības vietās un degvielas uzpildes stacijās.
“Šķiet dīvaini, ka Sakaru ministrija par šādiem lēmumiem nezināja,” sacīja deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”). Pēc viņas teiktā, tikai kņada lika departamentam atkāpties. Uz to Ģirts Dubkevičs atbildēja, ka, protams, Sakaru ministrijai par visu ir zināms. Papildus Latvijas Pasta balles rīkošanai, kas bija daļa no uzņēmuma “operatīvās darbības”.
“Strādnieku balle ir vajadzīga, šeit nav runas – mums viņiem ir jāpateicas, viņi jānovērtē.” Bet ne tādi izdevumi krīzes laikos.
Deputāte Svetlana Čuļkova (“Stabilitāte!”) atzīmēja, ka ministrs Briškens saņēmis uzaicinājumu uz minēto partiju. Viņa arī interesējās par Latvijas Pasta valdes turpmāko likteni – galu galā tā ir ne mazāk atbildīga par darbu kā uzņēmuma valde. Ierēdnis atbildēja, ka šobrīd ir pagaidu valde un ir izsludināts konkurss uz vakantajām vietām.
Priekšrocības un trūkumi
“Apvienotā saraksta” frakcijas deputāts Edgars Putra atzīmēja, ka dažas provinču pasta nodaļas, piemēram, Lieģos (Dienvidkurzemes novadā, iedzīvotāju skaits ap 400 cilvēku) strādā pat ar nelielu “plusu”, tomēr tika ierosināts arī tās slēgt. Putras kungam, kurš nāk no uzņēmējas vides, nepatīk “radītais haoss”.
– Pašvaldības piedāvā telpas pastam par 10 eiro mēnesī – viņa atsakās! Ko, dežūrpastnieks un viņa degviela maksās lētāk?
Pie frakcijām nepiederošais Aleksandrs Kiršteins atzīmēja, ka “ir rupji pārkāpts Pasta likums”. Viņam šķiet, ka tas nav komercuzņēmums, bet gan tāds, kas nodrošina valdības funkcijas!
“Es pilnībā nepiekrītu,” atbildēja parlamentārais sekretārs. Galu galā, ja pasts tiks subsidēts, tas noslogos budžetu. Tā vai citādi, tagad Sakaru ministrija “centīsies savākt izlijušo ūdeni”.
Šajā brīdī der pajautāt par mūsu nodokļu likteni: nu, Latvijas budžets ir tik nabadzīgs, var izturēt raķešu iegādi par miljardiem, bet laukos ar pastu netiks galā.
Starp citu, kas attiecas uz pašu Dubkeviča kungu, viņš Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā nokļuva no Finanšu tirgus un kapitāla regulēšanas komisijas vecākā eksperta amata. Tajā 2022.gadā viņš saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas deklarāciju nopelnījis 39 818 eiro, vēl 12 000 saņemot no saimnieciskās darbības SIA, kur viņam ir 7000 kapitāla daļu. Uzņēmuma darbības joma, spriežot pēc nosaukuma, ir saistīta ar transporta pakalpojumiem. Amatpersonai piederēja kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, pēc nosaukuma, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un atkritumiem. Savukārt Ģirta Dubkeviča parādsaistības par norādīto periodu bija 128 430,82 eiro.
Nezinu kā jums, bet man nez kāpēc nešķiet, ka ar šādiem rādītājiem varētu sagaidīt īpašus panākumus no ierēdņa jaunās frontes.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.