“Kopā mēs varam!”: aizkustinošs NMPD stāsts par dzīvību glābšanu ārpus pilsētas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir publicējis stāstu ar nosaukumu “Glābjot dzīvības”, kurā aprakstīti izaicinājumi vai grūtības glābt dzīvību.

NMPD raksta: “Saule ir uzlēkusi, viss ir apsnidzis, gaiss ir tik mitrs, ka aukstumu var sajust pat caur drēbēm, un kājas slīkst smagā sniega putrā…”. Nepatīkami laikapstākļi pat pilsētniekam, kurš parasti staigā pa bruģētiem ceļiem, bet ciemos šādi laikapstākļi dažkārt sagādā grūtības mūsu mediķiem. Tieši tā tas notika tajā rītā….

Kad viņi ieradās notikuma vietā, nebija iespējams saskatīt māju, kurā atradās pacients. Kur vien paskatīties, visur bija balts, sniega klāts lauks, kas slēpa aizsalušu arklu un slidotavu.

Ceļš uz māju bija neredzams, tur nebija pat cilvēka vai meža dzīvnieka izstaigāta taciņa… Tomēr nomaļā pļavas nostūrī atrodas māja, kurā vientuļam vīrietim kritiskā stāvoklī nepieciešama medicīniskā palīdzība. Skaidrs, ka pat mūsu pilnpiedziņas auto nevar pārbraukt pāri sniegotajai pļavai un sniega kupenām, turklāt šādā situācijā diez vai būtu vērts to darīt pat ar aprīkotu apvidus auto… Tāpēc mēs dodamies kājām, brienot puskilometru pa sniega vaļņiem un nesot 30 kilogramus smagu dzīvības glābšanas aprīkojumu,” raksta NMPD.

“Kad beidzot sasniedzām nomaļu patversmi, ieraudzījām vīrieti, kas ļoti smagā stāvoklī gulēja uz grīdas. Insults… lai gan viņš nav jauns, viņš ir mūža pilnbriedā. Kaimiņiene, kas izsauca mediķus, stāsta, ka pēdējo reizi viņa viņu redzējusi pirms trim dienām.

Viņa stāvoklis patiešām ir ļoti nopietns, turklāt ilgstošā atrašanās uz grīdas neapkurinātā mājoklī ir izraisījusi dzīvībai bīstamu hipotermiju un izgulējumus.

Saprotams, ka viņš pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā, lai viņam sniegtu visu nepieciešamo palīdzību un viņu glābtu. Kā pacientu droši un uzmanīgi uz nestuvēm nogādāt pāri pļavai un sniega vaļņiem? Īpaši tad, kad viņš ir pieslēgts vadiem, jo mediķi ik sekundi uzrauga viņa sirdsdarbību un pārliecinās, vai viņš elpo, izmantojot dažus kilogramus smagu skābekļa balonu, ko viņi paņēma līdzi, jo zināja, ka tas būs vajadzīgs. Līdz mediķu brigādes automašīnai bija vēl puskilometrs. Laika apstākļi un situācija bija ārkārtīgi sarežģīta, tāpēc, kā vienmēr šādos brīžos, palīgā tika izsaukti kolēģi no Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD),” stāsta NMPD.

“Viņi ieradās nekavējoties, kā viņi vienmēr dara, kad tiek lūgts, īpaši ārkārtas situācijās, kad mēs paši nevaram tikt galā – lielāks atbalsts un jaudīgāki transportlīdzekļi. VUGD darbinieki nes nestuves, kamēr mūsu mediķi paralēli cīnās par pacienta dzīvību.

Kad mums beidzot izdevās nokļūt līdz NMPD un veiksmīgi pieslēgt cietušo cilvēku dzīvību uzturošajām iekārtām, šķita, ka vissarežģītākais ir beidzies un mēs varam steigties uz slimnīcu. Bet…

smagais sniegs radīja jaunus šķēršļus. Mēs iestrēgām, mūsu NMPD ar četru riteņu piedziņu šoreiz nevarēja pārvietoties. Kolēģi no VUGD reaģēja ātri, un sākās misija, lai glābtu mediķu komandas transportlīdzekli. Vispirms ar virvi, kas pārtrūka uz pusēm, pēc tam ar lāpstām, metot smagos sniega gabalus pāri pleciem un izstumjot ekipāžas automašīnu, izmantojot fizisku spēku. Šķita, ka vajadzēja tikai mirkli, lai mediķu transportlīdzeklis tiktu atbrīvots no sniega kupenas un beidzot varētu doties uz slimnīcu.

Kopā mēs to varam, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests! Paldies par jūsu palīdzību šoreiz un vienmēr! Mūsu mediķi Jūlija Fomina, Jānis Zircens, Viktors Lablajks no 591. brigādes, kuri pašaizliedzīgi veica savu darbu šajā sarežģītajā izsaukumā, saka paldies par sadarbību kolēģiem no VUGD Kabenes daļas – Aigaram Rusim, Edgaram Kaverskim, Vilnim Belinskim, Rihardam Freinatam! Komandas darbs un vienots gars – visā, ko darāt un kādus varoņdarbus veicat! Paldies, kolēģi!” – NMPD pateicas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi saka: “Mēs esam atsaucīgāki, iejūtīgāki pret tiem cilvēkiem, īpaši pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni. Regulāri telefona zvani vai vizītes atstāj ne tikai patīkamas, bet var būt arī liktenīgas. Ja vecāka gadagājuma cilvēku neesat redzējuši vai dzirdējuši 1-2 dienas, drošības apsvērumu dēļ vislabāk ir viņam piezvanīt vai apciemot. Ja nevarat to izdarīt pats, palūdziet to izdarīt kaimiņam vai kādam citam cilvēkam. Būsim saudzīgi pret saviem kaimiņiem!