Valdība otrdien lēma atbalstīt likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, kura mērķis ir atzīt par spēku zaudējušu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumu 10.punkts, kas noteic, ka šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniedz Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Iepriekš likums tika pieņemts, lai paredzētu atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas Savienības (ES) valstīs novērojami periodiski mēreni infekcijas viļņi ik pēc diviem mēnešiem. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Covid-19 izplatība ES teritorijā pakāpeniski samazinās. Šajā periodā novērota vispārēja lejupslīdes tendence ziņoto gadījumu, hospitalizācijas, intensīvās terapijas nodaļas uzņemšanā un nāves gadījumu skaita ziņā.
Personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023.gadā, kā arī pacientu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 Latvijā turpina samazināties. 20.nedēļā Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas par 51% mazāk nekā 19.nedēļā. Pozitīvo testu īpatsvars bija 15%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19.nedēļā. 20.nedēļā reģistrēti astoņi nāves gadījumi Covid-19 pacientiem.
Covid-19, tāpat kā citas infekcijas slimības, piemēram, gripa, ieslodzījuma vietās izplatās savādāk nekā sabiedrībā kopumā – tas notiek daudz ātrāk vides īpatnību dēļ. Jebkura epidēmija var skart lielāku ieslodzīto īpatsvaru, jo šo personu grupas veselības stāvoklis ir sliktāks nekā sabiedrībā kopumā, ieslodzītajiem ir raksturīgi neveselīgi dzīvesveida paradumi, atkarības, bieži vien ielaistas un hroniskas slimības, kas kopumā palielina ieslodzīto uzņēmību pret infekcijas slimībām.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pārejas posmā saglabāt likumā minētos ieslodzīto fiziskās konvojēšanas ierobežojumus. Tāpēc ir nepieciešams pārejas periods līdz šī gada 31.decembrim, kamēr attiecīgās normas netiek nostiprinātas citos likumos, saglabājot arī normas, kas ļauj Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam (VPD) efektīvi pārvaldīt krīzes situācijas, kuras var rasties epidemioloģisko risku gadījumā, piemēram, nepieciešamības gadījumā uzdot jebkurai ieslodzījuma vietas amatpersonai pildīt jebkurus citus, nevis amata ap rakstā noteiktos dienesta pienākumus, vai uz laiku ierobežot VPD funkciju izpildi noteiktā teritorijā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.