Cilvēki, kas nesen meklē darbu, bieži vien kļūst par neviltotiem krāpniecisku shēmu dalībniekiem, atsaucoties uz vilinošiem vieglas naudas piedāvājumiem.
Tomēr jāatceras, ka, pieņemot “kārdinošus” piedāvājumus, var ne tikai zaudēt visus savus ietaupījumus, bet arī tikt saukts pie kriminālatbildības, atgādina lvportals.lv.
Kādas ir viltotu darba sludinājumu pazīmes?
Viens no finanšu krāpšanas veidiem ir viltus darba sludinājumi, kuros krāpnieki uzdodas par darba devējiem, lai iegūtu darba meklētāja naudu vai izmantotu tos, lai realizētu noziedzīgi iegūtu naudu, kas iegūta no citiem, vienkārši sakot – naudas atmazgāšana.
Krāpnieki parasti piedāvā labi apmaksātu darbu ar neskaidri definētiem pienākumiem un bez īpašām zināšanām, pieredzes vai izglītības.
Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju daļas galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš seminārā “Kā pasargāt savu naudu un atklāt finanšu krāpniekus?” vērsa uzmanību uz jaunāko tendenci – krāpnieki paši sazinās ar darba meklētājiem, atsaucoties uz viņu ievietotajiem darba sludinājumiem.
Krāpnieki parasti izliekas par personāla atlases uzņēmuma vai, piemēram, bankas pārstāvjiem, ja persona ir izteikusi vēlmi strādāt šajā nozarē.
Kad sākas “intervija”, personai tiek lūgts sniegt bankas datus, kas pēc tam tiek nodoti krāpniekiem.
Līdzīgas krāpnieciskas shēmas reģistrēja arī valsts policija. “Krāpnieki zvana un piedāvā darbu, vienlaikus aicinot atvērt bankas kontu, pierunā sniegt piekļuves datus bankas kontiem un izmantot tos dažādu kredītu saņemšanai un preču iegādei uz nomaksu,” LV portālam pastāstīja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, policija iesaka ikvienam kritiski izvērtēt darba piedāvājumus un neticēt solījumiem par vieglu naudu.
Arī darba devēja prakse nav parasta prasīt, lai darba devējs pārskaita naudu, vai lūgt atļauju izmantot trešās puses bankas kontu naudas pārskaitīšanai.
Risks kļūt par “naudas mūli”
Darba meklētājam draud risks kļūt par “naudas atmazgātāju” – personu, kas pēc citu personu rīkojuma saņem un pārskaita (elektroniski vai skaidrā naudā) nelikumīgi iegūtu naudu uz trešās personas bankas kontu apmaiņā pret atlīdzību.
“Noziedzīgi iegūtos līdzekļus krāpnieki neieviesīs savā bankas kontā. Viņu mērķis ir tos izņemt un darīt to, nevienam nemanot. Tāpēc naudas mūļi ir svarīgs posms naudas izņemšanā no krāpnieciskas shēmas,” skaidro Latvijas Bankas pārstāvis.
Luminor Bank krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede sacīja, ka bieži vien cilvēki pat nenojauš, ka, ja viņi piekrīt par maksu nodot krāpniekiem piekļuves datus internetbankai vai skaidru naudu, viņu konti var tikt izmantoti, lai nozagtu citu cilvēku ietaupījumus.
“Valsts policija stingri aicina nepieņemt skaidru naudu no svešām personām un nepārskaitīt to citām personām, kā arī neizmantot savu kontu kredītiestādē, lai saņemtu, izņemtu vai pārskaitītu svešu naudu! Šādas darbības paredz kriminālatbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai līdzdalību krāpšanā,” uzsver Gžibovska.
Luminor Bank krāpšanas novēršanas eksperts skaidroja, ka, atklājot šādu krāpšanu, naudas līdzekļi tiek izņemti no naudas mūļa konta un informācija par personu, kuras kontā šie līdzekļi atradās, tiek nodota policijai. Tāpēc ir viegli identificēt naudas viltnieku un saukt viņu pie atbildības.
“Tāpēc, ja jums ir aizdomas, ka jūs vai kāds jūsu tuvinieks ir kļuvis par “naudas viltnieku”, nekavējoties sazinieties ar savu banku un ziņojiet par to policijai,” brīdina Briede.
Par šo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195. pantu sods par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir atkarīgs no nodarījuma smaguma pakāpes.
Ja noziegums izdarīts lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa, sods var būt brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem.
Saskaņā ar Tiesu datu portālā publicēto informāciju pagājušajā gadā palielinājās notiesājošo spriedumu skaits par naudas atmazgāšanu – 2022. gadā tika notiesāti 26 cilvēki, pērn – 30, bet šogad jau 4 cilvēki tika sodīti par UZ 195. panta pārkāpšanu.
Turklāt, kā norādīja Latvijas Bankas pārstāve, šāda nodarījuma izdarīšanas sekas var ietekmēt arī turpmāko personas dzīvi, jo būtiski cieš reputācija, kas padara neiespējamu, piemēram, ieņemt amatu apsardzes, finanšu iestādēs, IT uzņēmumos u.tml.
“Jāatceras, ka par to, lai šī nauda būtu kontā un pēc tam tiktu pārskaitīta, atbildīgs ir konta īpašnieks. Tad jums būs jāsniedz paskaidrojumi bankai un policijai,” uzsvēra Valtiņš.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.