Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apmērs šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijā samazinājies par 17,8% – līdz 20,558 miljoniem tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni kravu pārvadājumi samazinājās visos transporta veidos.
Ar autotransportu 2023.gada pirmajā ceturksnī pārvadāti 16,199 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,9% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī.
Iekšzemē transportēja 12,375 miljoni tonnu kravu, par 10,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš. Starptautiskajos kravu pārvadājumos transportēja 3,824 miljonus tonnu kravu, kas ir par 13,2% mazāk. No tiem eksporta kravu pārvadājumos – 1,469 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,4% mazāk, kamēr importa kravu pārvadājumi pieauga par 2,2%, sasniedzot 875,4 tūkstošus tonnu. Ārvalstīs pārvadāja 1,48 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,6% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 81,8% jeb 13,247 miljonus tonnu transportēja komercpārvadājumos, kas ir par 6,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Ar dzelzceļa transportu 2023.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja 4,359 miljoni tonnu kravu, kas ir par 35,4% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī.
Tostarp iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 420,5 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 18,2% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos transportēja 3,938 miljonus tonnu kravu, kas ir samazinājums par 38,4%, tostarp eksporta pārvadājumos – 1,208 miljoni tonnu, kas ir par 74,3% vairāk, importa pārvadājumos – 2,538 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 47,5%, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 192,5 tūkstošus tonnu, kas ir par 77,7% mazāk. Caur Latvijas ostām transportēja 3,269 miljonus tonnu kravu, kas ir par 30,9% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī.
Savukārt pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu naftas produktu transportēšana šogad pirmajā ceturksnī nenotika.
2023.gada pirmajā ceturksnī no ostām nosūtīja un ostās saņēma 11 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,6% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 5,3 miljoni tonnu, kas ir par 8,6% mazāk, Ventspils ostā – 3,1 miljons tonnu, kas ir par 20,9% mazāk, Liepājas ostā – 1,9 miljoni tonnu, kas ir par 6,8% mazāk, bet mazajās ostās – 0,7 miljoni tonnu, kas ir par 29,1% vairāk.
No ostām nosūtīja 7,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 24,2% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī. Kuģos iekrāva 0,8 miljonus tonnu ogļu, kas ir par 1,4 miljoniem tonnu jeb 63,8% mazāk. Konteineru kravu nosūtīšana samazinājās par 11,2%, mobilo kravu apmērs – par 10,9%, nosūtīto naftas produktu apmērs – par 30,7%, labības un labības produktu – par 0,9%, bet šķeldas apmērs – par 2,1%. Savukārt nosūtīto kokmateriālu apmērs pieauga par 9,3%.
Ostās saņēma 3,9 miljonus tonnu kravu, to apmēram pieaugot par 33,8%. Naftas produktu izkraušanas apmērs pieauga par 13,5%, izkrauto konteineru kravu – par 20%, ogļu – 2,1 reizi, mobilo kravu – par 5%, kokmateriālu apmērs – par 3,6%, bet no kuģiem izkrauto celtniecības materiālu apmērs palielinājās 5,3 reizes. Savukārt labības un labības produktu apmers samazinājās par 55,8%.
Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 4,6 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 28,4% mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.