Krievi ir izstrādājuši kriptovalūtu, lai apietu sankcijas (VIDEO)

Krievija ir pieņēmusi likumu par digitālo rubli un solīja drīzumā sākt tā testēšanu.

Taču The Insider raksta, ka joprojām ir daudz jautājumu par digitālajām valūtām: cik droša tā ir un kāpēc vispār ir vajadzīga jauna nauda, ja bezskaidras naudas norēķini jau tiek izmantoti. Krievijas gadījumā eksperti bažījas, ka digitālais rublis ļaus varas iestādēm pastiprināt kontroli pār iedzīvotāju maksājumiem un apiet sankcijas.

Saskaņā ar Centrālās bankas vadītājas Elvīras Nabiullinas teikto digitālais rublis netiks ieviests masveidā līdz 2025. gadam. Pirms tam tas tiks testēts. Piemēram, nākamgad to plānots izmēģināt pārskaitījumos starp juridiskām personām. Centrālā banka strādā arī pie tā, lai ar digitālajiem rubļiem būtu iespējams norēķināties bez interneta, taču tas prasīs pusotru līdz divus gadus.

Kas ir digitālais rublis

Piemērošanas ziņā digitālais rublis ir vēl viens nacionālās valūtas veids līdzās skaidrajai naudai un elektroniskajai naudai, kas tiek turēta banku kontos.

Tāpat kā skaidru naudu, arī digitālos rubļus emitēs Centrālā banka. Taču atšķirībā no parastajiem rubļiem, kurus var glabāt zem spilvena (ja tie ir skaidra nauda) un bankā (ja tie ir bezskaidras naudas uzkrājumi), digitālie rubļi tiks glabāti tikai makos īpašā Krievijas Bankas platformā.

Digitālie rubļi tiks glabāti tikai makos īpašā Krievijas Bankas platformā.
Regulators norāda, ka digitālais rublis nav kriptovalūta, bet gan centrālās bankas digitālā valūta (CBDC). Atšķirība starp CBDC un kriptovalūtu ir tāda, ka tās emitē valstu centrālās bankas, kas nozīmē, ka digitālā rubļa kurss būs vienāds ar parastā rubļa kursu.

Kā tas darbosies

Centrālā banka ieviesīs digitālo rubli, izmantojot mazumtirdzniecības shēmu divos līmeņos: bankām un to klientiem.

Regulators emitēs digitālo valūtu un atvērs e-naudas makus bankām un finanšu starpniekiem. Banka, kad tai būs nepieciešami digitālie rubļi, nosūtīs centrālajai bankai pieprasījumu tos izsniegt. Pēc tam regulators debetē bankas kontu ar bezskaidras naudas līdzekļiem un kreditē bankas e-portfeli ar tieši tādu pašu summu.

Kad bankas klientam nepieciešama nauda, viņš nosūta pieprasījumu papildināt digitālo maku, izmantojot mobilo lietotni, banka debetē naudu no personas konta un kreditē maku. Klients piekļūst makam, izmantojot savas bankas pakalpojumus. Mēnesī to varēs papildināt par 300 000 rubļu.

Centrālā banka ir apsolījusi nākotnē ieviest arī bezsaistes maksājumu sistēmu – bez piekļuves internetam. Lai norēķinātos ar digitālo rubli, neieejot internetā, vispirms būs jāatver atsevišķs bezsaistes maks un tas jāpapildina.

Digitālo rubļu īpašniekiem nebūs pieejama naudas atmaksa un procenti par konta atlikumu. Nebūs pieejami arī aizdevumi digitālajos rubļos.

Varas iestādes sola, ka neuzspiedīs iedzīvotājus un uzņēmumus pāriet uz digitālajiem rubļiem. Vienlaikus finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda interesi par digitālās valūtas eksperimenta rezultātiem Ķīnā, kur ierēdņi saņem algas digitālās juaņās.

Maksājumu drošība vai ekonomikas riski

Savā koncepcijā Centrālā banka starp digitālā rubļa priekšrocībām minēja darījumu izmaksu samazināšanos, finanšu pakalpojumu pieejamības palielināšanos attālos reģionos, kā arī apliecināja, ka digitālais rublis ir daudz drošāks naudas veids nekā bezskaidras naudas rubļi, kas tiek turēti kontā. Tomēr Krievijā darbojas noguldījumu apdrošināšanas sistēma: valsts garantē noguldītājiem summu līdz 1,4 milj. rubļu atmaksu banku problēmu gadījumā, tāpēc vismaz šīs summas robežās naudas drošības ziņā nav atšķirības.

Finanšu eksperts un kriptoinvestors Ivans Soldatovs pieļauj, ka aptuveni līdz 2030. gadam visi pārrobežu darījumi galvenokārt tiks veikti digitālajos rubļos, īpaši ar Krievijai “draudzīgām” valstīm. Tajā pašā laikā digitālās valūtas kontu bloķēšana kļūs vienkāršāka, uzskata eksperts: “Jebkura uzņēmēja, kurš iet valstij nepareizā virzienā, darbību var apturēt: jebkurā biznesā konta bloķēšana uz dažām dienām var vienkārši iznīcināt biznesu.”

Centrālā banka norāda, ka digitālā rubļa ieviešana var ietekmēt banku sektora finanšu stabilitāti, likviditāti un rentabilitāti: samazināsies gan summas klientu kontos, gan naudas apjoms banku kontos Centrālajā bankā. Tomēr regulators apgalvo, ka tas nav drauds, un vidējā termiņā digitālais rublis pat palīdzēs saglabāt finanšu stabilitāti. Lai nepieļautu, ka cilvēki no banku kontiem uz digitālajiem rubļu makiem izņem pārāk daudz naudas, Krievijas Banka vienkārši ierobežos šādu darījumu apjomu.

Par priekšrocībām finanšu tirgum regulators sauc konkurences palielināšanos un jaunu tehnoloģisko pakalpojumu radīšanu. Tomēr bijušais Centrālās bankas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Sergejs Aleksašenko šo projektu neuzskata par pozitīvu tirgum:

“Šādi rīkojoties, Centrālā banka iznīcina banku biznesu. Es nesaprotu loģiku, es nesaprotu, kāpēc. Tas ir tieši tas pats, kas ar ātro maksājumu sistēmu. Tā pieder Centrālajai bankai, un bankas ir zaudējušas savu komisijas biznesu.”
Pēc eksperta domām, norēķini ar digitālajiem rubļiem atņems bankām biznesu. Tā dēļ savukārt sadārdzināsies daži citi banku pakalpojumi, piemēram, kredīti. Atlantic Council analītiķi brīdina: pastāv liels risks, ka iedzīvotāji var “digitalizēt” pārāk daudz naudas, un bankas nespēs izsniegt aizdevumus tādā pašā apjomā, kas izraisīs šoku tirgū un procentu likmju pieaugumu. Tas īpaši attiecas uz valstīm ar nestabilām finanšu sistēmām.

Kontroles stiprināšana

Atsevišķi Centrālā banka apraksta arī ieguvumus valstij. Centrālās bankas priekšsēdētāja pirmā vietniece Olga Skorobogatova 2020. gada beigās sacīja, ka centrālo banku digitālo valūtu izveide nākotnē ļaus pārrobežu pārskaitījumiem apiet SWIFT sistēmu. Siluanovs arī sacīja, ka Krievija jau 2023. gadā vēlas pāriet uz savstarpējiem norēķiniem ar “draudzīgām” valstīm digitālajās valūtās.

Ivans Soldatovs uzskata, ka digitālais rublis, ja tiks panākta vienošanās par norēķiniem, būs piemērots arī sankciju apiešanai: “Sākumā tā īpatsvars ārējās tirdzniecības attiecībās būs neliels, bet paredzams, ka pakāpeniski palielināsies norēķiniem ar draudzīgām valstīm”.

Digitālais rublis būs piemērots arī sankciju apiešanai, ja par to tiks panākta vienošanās ar “draudzīgām” valstīm
Centrālās bankas ziņojumā arī teikts, ka digitālā rubļa izmantošana palīdzēs efektīvāk kontrolēt budžeta naudas tērēšanu. Un ne tikai budžeta naudu, atgādina Soldatovs:

“Ir iespējams arī samazināt ēnu ekonomiku un izsekot katram darījumam. Kopumā tā ir kontroles palielināšana pār visu finanšu sistēmu un katru tās dalībnieku, pār naudas apriti. Maksimālu ietekmi un kontroli iegūst centrālā banka. Manuprāt, viss šis stāsts ir maksimāli labvēlīgs cilvēku vadībai. Parastam cilvēkam ir minimālas priekšrocības, un tās visas ir acīmredzamas.
Par līdzīgiem riskiem digitālo valūtu ieviešanā runā arī starptautiskie eksperti. Valsts iestādes var aizliegt digitālo valūtu tērēt par jebko, ko tās uzskata par nepieņemamu. Turklāt var tikt noteikti ierobežojumi darījumiem ar noteiktām personām. Piemēram, Ķīnā pastāv cilvēku sociālā reitinga sistēma – teorētiski to varētu piemērot digitālās valūtas lietošanas ierobežojumiem. Ja fantazējam tālāk, nevar izslēgt “ēnu” tirgu rašanos digitālo rubļu apmaiņai. Tāpat varētu tikt ieviests sava veida līdzekļu “derīguma termiņš”, kas īpašniekam būs jāiztērē līdz noteiktam datumam un konkrētām precēm.

Valsts iestādes var aizliegt tērēt digitālo valūtu tam, ko tās uzskata par nepieņemamu.
Cilvēkam nav līguma ar regulatoru. Ja izlūkošanas aģentūra ieradīsies bankā un lūgs iesaldēt kādu tās klienta kontu, bankai būs nepieciešams pamatojums, piemēram, tiesas lēmums. Savukārt Centrālās bankas gadījumā naudu var bloķēt, aizbildinoties ar jebkādiem tehniskiem iemesliem. Turklāt Centrālajai bankai būs tieša piekļuve datiem par visiem lietotāju darījumiem – bez tiesas lēmuma vai tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma. Regulators visu šo informāciju var nodot tiesībaizsardzības iestādēm.

Tajā pašā laikā nav skaidrs, kas būs atbildīgs par tehniskām kļūmēm, hakeru uzbrukumiem, ierīces ar personīgo digitālo rubļu maku zādzību vai nozaudēšanu, uzsver Soldatovs.

“Man ir vienīgais izskaidrojums, kādam nolūkam tas viss tiek darīts: lai apgūtu desmitiem, ja ne pat simtiem miljardu rubļu, lai izveidotu tehnisku rotaļlietu, kas nevienam nav vajadzīga. <…> Es uzskatu, ka šis jautājums ir saistīts ar naudas apgūšanu,” saka Sergejs Aleksašenko.
Pēc viņa domām, lielu lomu šajā projektā spēlēja Centrālās bankas, kas ir atbildīga par norēķinu sistēmu, lobēšanas centieni. Aleksašenko, atceroties savu pieredzi Centrālajā bankā, saka, ka tehnisko departamentu lobēšanas centieni ir “fantastiski”. Pēc viņa teiktā, neviens no Centrālās bankas priekšsēdētājiem nebija tehniskais speciālists, un nevienu no viņiem nevarēja apmānīt, stāstot, kāda sistēma būtu jāveido un kāpēc tā maksātu tik daudz naudas.