Zemūdens droni, spiegu zemūdenes un speciālo spēku kuģi, kas maskēti kā pētniecības kuģi. Ar šādu arsenālu Krievijas flote izspiego un vāc informāciju Baltijas jūrā. Par to brīdina NATO izlūkdienesti, un vairāku valstu žurnālisti ir savākuši pierādījumus par to, vēsta Nekā personīga .
Krievijas plāns paredz kartēt kritisko infrastruktūru zem jūras, lai nepieciešamības gadījumā tās graušana būtiski ietekmētu Rietumvalstu spēju saņemt elektroenerģiju un nodrošināt sakarus.
Elektrība, gāze, komunikācijas. Lai tos nodrošinātu, Baltijas jūras dibenā ir izvilkts vesels kabeļu un cauruļvadu tīkls. Vairāku valstu izlūkdienesti brīdina, ka Krievija var mēģināt tām uzbrukt.
Pēdējo divu gadu laikā Baltijas un Ziemeļjūrā ir pamanīti vairāki it kā zvejas vai zinātnes kuģi ar izslēgtiem raidītājiem. Vairums no tiem manīti pie naftas platformām, zemūdens naftas un gāzes vadiem, sakaru kabeļiem un elektrolīnijām. Žurnālisti pat nofilmēja, kā uz viena no šiem kuģiem redzami specvienības ar automātiem.
Par Krievijas diversijas plāniem brīdina arī NATO izlūkdienestu vadība. Krievija kartē kritiskās zemūdeņu sistēmas, izmantojot tā sauktos “spoku kuģus”, kā arī zemūdenes. Informācija par infrastruktūru tiek apkopota, lai nepieciešamības gadījumā tai varētu uzbrukt.
NATO dati liecina, ka, piemēram, ar zemūdens kabeļiem tiek nodrošināti 95% interneta sakaru un katru dienu tiek veikti 10 triljoni dolāru finanšu darījumi. Kabeļus un cauruļvadus jūrā ir grūti kontrolēt un grūti atpazīt iebrucējus, ja tie parādās. NATO izlūkdienesti brīdina, ka Putina sauszemes armija Ukrainas karā cietusi smagus zaudējumus, taču flote un jo īpaši zemūdeņu flote nav pat teorētiski novājināta un var radīt ievērojamus draudus.
“GUGI” jeb Galvenais Dziļjūras pētniecības direktorāts ir viena no slepenākajām vienībām Krievijas militārajā struktūrā. Uz papīra GUGI nodarbojas ar jūras gultnes kartēšanu un glābšanas darbu veikšanu, taču patiesībā viņu uzdevumi var būt pavisam citi.
“Tas, uz ko viņi ir spējīgi, ir viens no lielākajiem Krievijas flotes noslēpumiem. Skaidrs, ka viņi nodarbojās ne tikai ar kartogrāfiju un jūras gultnes izpēti, bet ir gatavi nepieciešamības gadījumā izmantot arī dronus un zemūdenes, kas arī ir viņu rīcībā, kā arī viņu rīcībā esošās mini-zemūdenes. Kā arī speciālo spēku ūdenslīdēji sabotāžai. Jo viens no viņu uzdevumiem cita starpā ir zemūdeņu apkalpju glābšana avāriju gadījumā. Tas nozīmē, ka ir pietiekami daudz pieredzes, uzkrāts daudz zināšanu dažādu uzdevumu veikšanai,” sacīja Latvijas militārais eksperts Mārtiņš Verdins.
Pirms dažiem gadiem nelielas zemūdenes, iespējams, tika novērotas pie Zviedrijas krastiem Baltijas jūrā. Joprojām publiski nav zināms, kas toreiz notika jūrā. Baltijas jūra ir salīdzinoši sekla – vidēji ap 50 metriem, tāpēc šeit bija viegli pamanīt lielo zemūdeņu darbību.
Taču Krievija saviem manevriem bieži izmanto ieplakas, kur jūras dibens atrodas līdz 200 metru dziļumā. Ir zināms, ka slepenajai GOOGIE flotei ir gigantiskas zemūdenes, kas pārvadā mazas zemūdenes. Daudz grūtāk ir pamanīt viņu darbību jūras dzelmē. “Mini-zemūdenes ir bijušas un tiek uzskatītas par vienu no iespējamajiem hibrīdkara instrumentiem jau vismaz 10 gadus,” saka Vērdiņš.
Caur Baltijas jūru iet vairāki nozīmīgi elektrības un sakaru kabeļi. Divi elektrības kabeļi pie robežas ar Krieviju savieno Igauniju un Somiju, kur atrodas arī militārā bāze. Tos šķērso kuģniecības ceļš Somu līcī, ko izmanto Krievijas kuģi. Elektrības kabelis starp Lietuvu un Zviedriju ir daudz garāks, un tā lielākā daļa iet starptautiskajos ūdeņos. Jau pirms septiņiem gadiem būvniecības laikā NordBalt kabeļa ievilkšanu vairākkārt apturēja Krievijas flote.
Latvijai nav elektrisko pieslēgumu jūrai, bet no Ventspils uz Zviedriju iet divi sakaru kabeļi. Vienu izmanto komersanti, otru vada Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Centrs atteicās komentēt kabeļa drošību.
Sīkāku informāciju politiķi arī neatklāj, tomēr stāsta, ka par drošību domā šajā ziņā – tiekot izstrādāti dažādi scenāriji.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons stāsta: “Šī situācija tika simulēta. Tāds secinājums, ka interneta ātrums var samazināties. Bet kopumā īpaša efekta nebūs. Kopumā internets būs pieejams un visticamāk tie resursi, kas ir Zviedrijā, būs pieejami pa Eiropu un citiem kabeļiem. Tāpēc lielākā ietekme, ko tas var atstāt, ir interneta ātruma samazināšanās.
Strāvas kabeļa pārrāvums jūras dzīlēs var radīt problēmas, jo sistēmas nav sinhronizētas ar vienoto Eiropas energosistēmu.
Latvija jau vairākus gadus ir gatavojusies sabotāžai uz sakaru kabeļiem.
Baltijas valstu armijas nevar noķert Krievijas spiegu zemūdenes bez NATO atbalsta. Militārie eksperti saka, ka simtiem kilometru garu sakaru un strāvas kabeļu nodrošināšana jūrā, šķērsojot starptautiskos ūdeņus, ir milzīgs izaicinājums.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava apstiprināja, ka daļa no sauszemes interneta kabeļiem, kurus Latvija izmanto vai varētu izmantot, iet cauri Krievijas teritorijai Somijas virzienā. Līdz ar to Latvija nevar paļauties uz šo kabeļu sistēmu savu sakaru drošībā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.