Kritums vai kāpums? Kā naftas cenas varētu mainīties 2023. gadā

Neskatoties uz Krievijas naftas importa embargo, naftas cenas pēdējos mēnešos ir samazinājušās un turpina samazināties. Cik ilgi tas turpināsies?

Tuvojas gada beigas, un naftas cenas ir nokritušas līdz pirmskara līmenim, t.i., līdz šā gada janvāra un februāra sākuma cenām. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies – Ukraina jau desmito mēnesi cīnās par neatkarību, un Rietumi ir atteikušies importēt Krievijas naftu, meklējot veidus, kā samazināt naudas plūsmu Krievijas kara mašīnas finansēšanai.

Lai gan Krievijas naftas eksporta apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir maz mainījies, Krievijas galvenais tirgus ir mainījies. Rietumu tirgus vairs nav pieejams, taču ir iespējams eksportēt naftu uz Āzijas valstīm, piemēram, Indiju un Ķīnu. Šīs divas valstis izmanto Maskavas izmisumu un ir “izcīnījušas” sev milzīgas atlaides.

Tāpēc Maskava agrāk Eiropai piegādāja naftu par pilnu cenu, bet tagad ir spiesta to pārdot ar vismaz 40% atlaidi. Ņemot vērā Krievijas vadošās Urals naftas cenu, tas ir ļoti neizdevīgi, jo dažkārt Krievija pārdod naftu zem pašizmaksas.

Tikmēr Eiropā izmantotās Brent jēlnaftas cena pēdējā laikā ir nostabilizējusies ap 80 ASV dolāriem par barelu.

Kāpēc samazinājās naftas cena?
Decembra vidū ASV, Apvienotās Karalistes un Eiropas centrālās bankas paziņoja par procentu likmju paaugstināšanu, signalizējot, ka procentu likmes turpinās augt. Ķīnā reģistrēti vājākie ražošanas un tirdzniecības rezultāti sešu mēnešu laikā. Tikmēr Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un tās sabiedrotie iegūst tikpat daudz naftas kā pirms paziņojuma par ražošanas samazināšanu.

Krievijas Urals jēlnaftas apjoms veido 10-15 % no pasaules jēlnaftas apjoma. Šai naftai ir noteikta arī maksimālā cena, kas ir 60 ASV dolāru par barelu. Pašlaik Urals cenas ir zem šīs robežvērtības, taču, ja mainīsies ekonomiskā situācija, gaidāms, ka tās atkal pieaugs.

Kādas ir prognozes nākamajam gadam?
Pašreizējās globālās prognozes liecina, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī naftas cenas turpinās stabilizēties (un nedaudz samazināties). Tomēr ir pāragri priecāties par zemajām naftas cenām, jo ilgtermiņā tās atkal pieaugs.

“Mēs redzam, ka ASV plāno papildināt savas stratēģiskās rezerves, kas ir iztukšojušās, jo ASV daļu šo rezervju izlaida starptautiskajā tirgū, izraisot cenu kritumu. Tagad tas nav vajadzīgs, tāpēc ASV atjauno savas rezerves. Vēl ir Ķīna, kas arī nākamgad plāno pilnīgu ekonomikas atveseļošanos,” saka Capital.com tirgus analītiķis Piero Singari.

Viņš apgalvo, ka Ķīnas pieprasījuma pieaugums izraisīs naftas cenu kāpumu. Ja OPEC valstis turpinās īstenot ierobežotas un ierobežotas naftas ieguves politiku, naftas cenas varētu pietuvoties 95 ASV dolāru atzīmei.

“Cenas pašlaik negatīvi ietekmē tas, ka Rietumi piedzīvo ekonomikas lejupslīdi un Ķīnas ekonomikas atveseļošanās ir saistīta ar vairākām problēmām. Tāpēc var teikt, ka 68-70 ASV dolāri par barelu ir cenu “cietā apakšējā robeža”. Lai naftas cena turpinātu kristies, ir jāīstenojas lielas ekonomiskās krīzes scenārijam vai arī Ķīnai ir jāatgriežas pie drakoniskiem ierobežojumiem,” sacīja Singari.

BCA Research eksperts Bobs Raiens prognozē, ka 2023. gadā Brent jēlnaftas cena varētu sasniegt 115 ASV dolāru par barelu. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka pieprasījums Ķīnā palielināsies līdz ar augstas ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos.

“Paredzams, ka nākamgad cenas pieaugs, jo Ķīnas Komunistiskā partija ir sākusi atteikties no “nulles līmes” politikas. Līdz ar to arī ekonomiskās aktivitātes atveseļošanās varētu būt mazāk haotiska nekā sākotnēji. Cenu kāpums varētu atsākties nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās un turpināties visu gadu. Arī citviet pasaulē, ja mums izdosies izvairīties no recesijas un inflācijas samazināšanās, pieprasījums pēc naftas palielināsies,” saka Raiens.

ING Bank prognoze liecina, ka nākamgad naftas tirgus kļūs saspringtāks, tāpēc gada laikā varētu palielināties naftas trūkums, kas nozīmētu augstākas cenas. Pašreizējās prognozes liecina, ka līdz nākamā gada beigām Brent jēlnaftas cena varētu stabilizēties virs 100 ASV dolāru par barelu, kas ir par 20 ASV dolāriem vairāk nekā pašlaik. Daudz kas ir atkarīgs arī no ģeopolitiskās situācijas un pasaules ekonomikas attīstības virziena.

Usama Rizvi (Usama Rizvi), enerģētikas analītiķis uzņēmumā Pirmary Vision, norāda, ka ekonomiskā aktivitāte Ķīnā ir būtisks faktors, kas ietekmē naftas cenas. Ķīnas lielākajās pilsētās tie pašlaik ir par 40 % zemāki nekā pirms gada.

“OPEC valstis arī prognozē, ka 2023. gadā naftas patēriņš būs aptuveni 2,25 miljardi tonnu dienā, kas ir par 0,3 miljardiem tonnu dienā mazāk nekā šogad. Mēs varētu redzēt, ka pieprasījums pēc naftas turpinās samazināties,” sacīja Rizvi.

“Jāatzīmē, ka šobrīd liela problēma ir arī zemāka inflācija – nākamgad inflācijas burbulim vajadzētu plīst, taču tā noteikti būs augstāka nekā iepriekšējos pāris gados. Nedrīkst aizmirst arī par spēcīgo dolāru, kas varētu ietekmēt naftas pieprasījumu jaunattīstības valstīs, kurām ārējā parāda atmaksa ir ļoti dārga. Un parāda apjoms ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gadu sākuma,” sacīja Rizvi, prognozējot, ka nākamgad naftas cenas varētu pat samazināties, stabilizējoties virs 60 dolāriem par barelu.

Uzņēmuma Ninepoint Partners LP partneris Ēriks Natals laikrakstam Financial Post sacīja, ka, viņaprāt, naftas cenas nākamgad “visticamāk” atgriezīsies pie 100 ASV dolāru robežas. Ķīnas faktors ir svarīgs, taču svarīgi arī piebilst, ka ASV, visticamāk, neizmantos savas stratēģiskās naftas rezerves, lai nākamgad mazinātu cenu spiedienu. Arī Rietumi var izjust zināmu spiedienu saistībā ar sankcijām, kas noteiktas Krievijas naftas importam.

Tā uzskata arī Bank of America – Ķīnas ekonomikas atveseļošanās, kā arī Krievijas naftas ieguves samazināšanās noteikti radītu spiedienu uz naftas tirgu, kas izraisītu cenu kāpumu.

Eksperti ir vienisprātis, ka pašreizējās prognozes ir balstītas uz pašreizējo situāciju. Reālā situācija varētu būtiski mainīties, ja mainītos daži faktori. Piemēram, ja nākamgad beigsies kaujas Ukrainā, tas noteikti ietekmēs arī naftas tirgu, izraisot cenu kritumu. Tāpēc šobrīd ir gandrīz neiespējami noteikt, kura no prognozēm būs visprecīzākā, kurai būs lemts piepildīties.