Latvija ēd zem segas: ko valdība atklājusi, ieskatoties ēdināšanas nozares šķīvī

Ikreiz, kad mēs vērojam, kā ielas satiksmes plūsmā manevrē saraustīti jaunieši ar milzīgām zilganzaļām kastēm aiz muguras, mums rodas zināmas asociācijas. Taču pēdējais, par ko mēs domājam, ir ekonomika, kuras dēļ tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu zaudē darbu vai saņem apkaunojoši zemas algas.

Šonedēļ Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas atbildi uz parlamenta aicinājumu, ko kolektīvā vēstulē bija uzrakstījuši izsalkušie Latvijas iedzīvotāji. To mērķis ir samazināt pievienotās vērtības nodokli ēdināšanas nozarei līdz 12 procentiem. Taču Arvils Ašeradens, šķiet, uzskata, ka tagad nav īstais laiks, lai uzbruktu restorāniem.

Protams, ēdināšanas nozarei nav paveicies tādā ziņā, ka tās petīcija ir ieplānota vasarā. Pašlaik aizņemtības rādītājs ir tikai nedaudz augstāks par pusi. Nelielajā, 367 metrus garajā Ausekļa ielā, kur dzīvo jūsu raksta autors, ir pat pieci restorāni un kafejnīcas visām gaumēm, bet visi ir virs vidējās cenu kategorijas. Un jāsaka – tas ir Jugendstila rajons ar augstu tūristu un modernu hipsteru koncentrāciju. Taču, pastaigājoties pa tādiem kvartāliem kā Purvciems, jūs redzēsiet, ka agrāk populārais “majas virtuāles” formāts jau sen ir izzudis.

Tomēr A. Ašeradena departaments uzskata, ka uzņēmējdarbība sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir tāda, kāda tā ir, un ar to neko nevar izdarīt: “Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma apgrozījums var būt mainīgs un to var ietekmēt sezonalitāte (tostarp, piemēram, izbraukuma ēdināšanas un banketu apgrozījums), konkurence, ražošanas izmaksu izmaiņas u. c. iemesli. Mainoties apgrozījumam, ņemot vērā konkrētā pakalpojuma pārstāvja darba samaksas specifiku, var mainīties arī darbiniekiem noteiktās atlīdzības apmērs”.

Tomēr būtu interesanti, kā pret šādu rīkojumu justos Finanšu ministrijas darbinieki – ja, piemēram, viņu atalgojums tiktu mainīts, piesaistot, piemēram, Latvijas Republikas kredītreitingam. Nē, ierēdņi ar solīdām un stabilām algām māca viesmīļiem un pavāriem, ka zobi jāliek uz plaukta.

“Norādām, ka mūsu rīcībā nav informācijas par to, ka samazinātā PVN likme būtu piemērojama atsevišķai uzņēmumu grupai, pamatojoties uz konkrētiem reāli izpildāmiem rādītājiem,” sausi paziņoja Finanšu ministrija. Ja mēģina aplūkot, kas veido summu ēdienkartē, “visa darbaspēka aprēķina sastāvdaļas nav VID kompetencē”.

Nodokļu iestāde vienkārši nevēlas lieki skaitīt ēdināšanas nozares naudu: “Tādējādi no administratīvā sloga samazināšanas viedokļa samazinātās PVN likmes sasaiste ar darba samaksu un apgrozījumu nav atbalstāma”.

“Identificēti 4922 aktīvi nodokļu maksātāji” – tādi ir Finanšu ministrijas apkopotie dati par pārtikas nozari uz šā gada 20. maiju. Tajā pašā laikā nodokļu maksātāju, kuru vidējā alga 2024. gada pavasarī bija mazāka par valstī noteikto minimālo algu, ir pat 40,6%. “Algas aploksnēs” riski ir arī raksturīgi, par ko liecina fakts, ka katram trešajam jeb 35,5% komersantu ir būtiski algu riski. Turklāt kārtējais nodokļu parāds uz 30. aprīli, kas pārsniedz 1500 eiro, ir katram trešajam jeb 35,1 % nodokļu maksātāju.”

Pašreizējai sabiedriskajai ēdināšanai Latvijas Republikā ir raksturīgs liels skaits uzņēmumu, kuros tiek gatavots ātrais ēdiens: Finanšu ministrijas dokumentā minētas “picērijas, kebabnīcas, burgernīcas, maiznīcas”. Un tieši tajos “katra trešā jeb 36,4% vidējā alga šā gada martā ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, bet 31,8% ir raksturīgs “konvertētās algas risks”.

Otrā pārtikas ķēdes galā ir tā sauktie augstās virtuves restorāni, kas iekļauti prestižajā Michelin gastronomiskajā ceļvedī. Šajā nišā darbojas 20 juridiskas personas. Taču arī tajās nodokļu iestādes konstatēja dažas dīvainības – 25% no tām kontroles periodā darījumi bija 0 eiro, un viena no tām pat nebija iesniegusi deklarācijas. Katras piektās personas vidējā alga ir zemāka par 1000 eiro, bet pārējo 60% – 1000-1600 eiro robežās. Mēs runājam par bruto algu – pirms nodokļu nomaksas.

Protams, viesmīļi vienmēr ir dzīvojuši no dzeramnaudas, taču restorānos apkalpo arī daudz cilvēku, kuri nerāda savu seju klientu priekšā. Ko ar viņiem darīt? Tas nenozīmē, ka Latvija nav tik ļoti ieinteresēta Briselē, vai ir iespējams samazināt PVN pārtikai, jo šis jautājums darba kārtībā ir jau ilgu laiku. Lūk, piemēram, 2019. gada 5. novembrī Eiropas Komisija norādīja, ka samazinātā nodokļa likme “ir piemērojama kopā ar citiem Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem”. “Tādējādi, ja nodokļa samazinājums kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, tam ir jāatbilst kontroles noteikumiem”.

Labs mēģinājums. Tomēr drīz būs pagājuši pieci gadi, kuru laikā notika gan Kovid pandēmija, gan sankcijas, kas gan kropļoja pašu nozari, gan izslēdza ievērojamu daļu maksātspējīgās klientūras – tūristus no austrumiem. Taisnības labad jāatzīst, ka dokumentā ir minēta “ietekme, ko izraisīja Kovid-19 pandēmija, un tas, ka pirktspēja vēl nav pilnībā atguvusies pēc preču cenu pieauguma, ko izraisīja Krievijas militārā darbība Ukrainā”.

Savukārt Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā iestāde “konceptuāli nesaskata nekādu negatīvu ietekmi, ko sabiedriskajai ēdināšanai ieviestā samazinātā PVN likme 12% apmērā varētu radīt”. Protams, “būtu nepieciešama detalizēta idejas pārskatīšana, kā arī detalizēts tās sasniedzamo mērķu pamatojums un skaidrojums, tostarp ekonomiskais novērtējums”.

Ņemot vērā kolēģu ieteikumus, Ekonomikas ministrija aicina atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību gan ar fiskāliem, gan nefiskāliem instrumentiem. “PVN likmes samazināšana palīdzēs samazināt to uzņēmumu skaitu, kuru pašu kapitāls ilgtermiņā ir negatīvs”.

Savukārt Finanšu ministrija atgādināja, ka 21.09.2018. tā parakstīja vienošanos ar viesnīcu nozares pārstāvjiem, kas paredzēja:

– veicināt viesmīlības nozares tirgus sakārtošanu, nozares konkurētspēju reģionā un ilgtermiņa attīstību;

– samazināt nelegālo nodarbinātību viesmīlības nozarē;

– ierobežot ēnu ekonomiku nozarē, izstrādājot universālus nozares atalgojuma principus.

“Apņemamies noslēgt viesmīlības nozares ģenerālvienošanos, kas nav izpildīta,” norāda A. Ašeradena birojs. Tāpēc “Finanšu ministrija ir piesardzīga”. Turklāt Seima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija norādīja uz “konstatēto problēmu ar nelegāliem uzņēmējiem, kas darbojas bez atļaujas (nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā), piemēram, ēdienu piegāde, izmantojot Wolt un Bolt platformas”.

Tomēr kopumā Finanšu ministrija neatbalsta PVN samazināšanu sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Tad varbūt mums vajadzētu sākt ar pārtikas precēm? Galu galā tajā pašā kaimiņvalstī Polijā milzīgajā pārtikas tirgū ir tikai 5 % nodoklis. Tāpēc arī porcijas tur ir lielākas!