Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk saņems informāciju no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par skaidras naudas darījumiem bankomātos, kuru vērtība pārsniedz 750 eiro par darījumu, informēja Finanšu ministrija.
Ministrija norāda, ka šī prasība neattieksies uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka tiem nebūs jāziņo par dārgu televizoru vai datoru iegādi par skaidru naudu. Uz skaidras naudas maksājumiem, piemēram, komunālo pakalpojumu rēķiniem, arī neattieksies SGD darbības joma.
Īstenojot ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, Finanšu ministrija 20. augustā publiskai apspriešanai iesniedza likumprojektu par grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, kura mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmu pārredzamību, pievēršot uzmanību regulāriem lieliem skaidras naudas pārskaitījumiem, lai identificētu nelikumīgas izcelsmes skaidras naudas darījumus.
Kā norāda Finanšu ministrija, lai gan bezskaidras naudas norēķinu īpatsvars pastāvīgi pieaug, daudzi cilvēki norēķinos joprojām izmanto skaidru naudu, kas bieži tiek izmantota kā ēnu ekonomikas instruments.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem 2023. gadā Latvijā bankomātos iemaksātā skaidrās naudas summa sasniedza vairāk nekā 2,1 miljardu eiro, savukārt izņemto skaidras naudas summa pārsniedza 4,6 miljardus eiro.
Šobrīd VID saņem informāciju par personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Grozījumi paredz, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums informēt VID, ja iepriekšējā gadā kontā iemaksātās skaidrās naudas kopsumma pārsniegs 7000 EUR.
Šādas informācijas sniegšana VID nenozīmē, ka personai automātiski tiks piemērota specializētā uzraudzība. Šī informācija tiks izvērtēta kopā ar citu nodokļu iestādes rīcībā esošo informāciju, un tā sazināsies ar cilvēkiem, lai noskaidrotu, vai viņu ienākumi un izdevumi patiešām atšķiras.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.