Table of Contents
Autoritatīvajā amerikāņu izdevumā Newsweek publicēts raksts par pasaules demogrāfiskajām problēmām. Rakstā tika izcelta Latvija. Diemžēl ne labākajā gaismā.
“Lai gan 2022. gada novembrī iedzīvotāju skaits pārsniegs 8 miljardus, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums palēninās. Tomēr šī lejupslīde nav vienmērīga visā pasaulē: kamēr dažās valstīs vērojams straujš pieaugums, citās valstīs iedzīvotāju skaits sarūk,” raksta izdevums.
Turpinājumā uzskaitītas desmit valstis, kurās iedzīvotāju skaits pasaulē samazinās visstraujāk. Latvija šajā sarakstā ir piektajā vietā. Bet, ņemot vērā, ka pirmās četras vietas ieņem nesaprotamas salu pusvalstis pusteritorijas, varam apgalvot, ka Latvija faktiski ir pasaules līderos depopulācijas ziņā. Pašā saraksta augšgalā.
Lūk, šis saraksts. Oficiāli pirmajā vietā ir Kuka salas, kuru iedzīvotāju skaits sarūk par 2,24 % gadā. Tālāk seko Amerikas Samoa, Francijas aizjūras teritorija Senpjēra un Mikelona, Puertoriko, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un Mikronēzija.
Kaut kas man saka, ka dzimstības līmenis lielākajā daļā minēto salu ir labs, bet iedzīvotāju aizplūšana kaut kādu iemeslu dēļ ir liela. Viens no tiem ir tas, ka netālu atrodas lielāka, veiksmīgāka nācija ar labākām dzīves perspektīvām. Kā, piemēram, Puertoriko gadījumā.
Šī no ASV atkarīgā sala ar “neiekļautās organizētās teritorijas” statusu faktiski atrodas ASV pārvaldē, bet nav tās neatņemama sastāvdaļa. Puertorikāņu iedzīvotāji sapņo par patiesu pievienošanos Amerikai, bet Vašingtona viņus nepieņem. Tāpēc viņiem nākas masveidā emigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo pati Amerika nevēlas ierasties uz salu.
“Analizējot 236 pasaules valstis un teritorijas, aplēsts, ka 40 no tām iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt dažās no tām tas samazinās par vienu procentu gadā vai vairāk. Dati tika apkopoti kā daļa no Amerikas Savienoto Valstu valdības Pasaules faktu grāmatas, ko publicē Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP),” ziņo izdevums.
Latvijā saskaņā ar CIP datiem iedzīvotāju skaits samazinās par 1,14% gadā. Lietuvā – par 1,05%, Igaunijā – par 0,76%.
Kā žurnālam skaidro eksperti, šī tendence galvenokārt skaidrojama ar ilgstoši zemo (un dažos gadījumos ārkārtīgi zemo) dzimstības līmeni, īpaši daudzās Eiropas valstīs. “Valstis, kurās strauji samazinās iedzīvotāju skaits, bieži vien apvieno zemu dzimstību, emigrāciju un salīdzinoši vecu iedzīvotāju struktūru. Īpaši Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas valstīs ir vērojama strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko izraisa intensīvas emigrācijas un ilgstoši zema dzimstības līmeņa kombinācija,” raksta Newsweek.
No savas puses mēs atzīmējam, ka Latvijas gadījumā situācija ir nedaudz atšķirīga. Migrācijas saldo valstī jau vairākus gadus ir tuvu nullei (aptuveni vienāds skaits cilvēku izbrauc un iebrauc), bet dzimstība ir ārkārtīgi zema. Augsts ir arī mirstības līmenis, kas īpaši pasliktinājās Kovidnoe laikā.
Tagad mirstība Latvijā samazinās. Taču dzimstības atjaunošanās izredzes joprojām ir ļoti neskaidras. Iespējams, tā nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, kas vēl pirms dažiem gadiem Eiropā bija diezgan labs – 1,8 bērni uz sievieti.
Amerikāņu žurnāls uzsver arī iedzīvotāju skaita samazināšanos Krievijā – par 0,49% gadā. Tas ir mazāk nekā Igaunijā. Taču ASV eksperti uzskata, ka visas problēmas valstij vēl ir priekšā.
“Krievija ierindojas 16. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita samazināšanās tempa. Krievija jau ilgāku laiku saskaras ar sarežģītām demogrāfiskām tendencēm – zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju skaita stagnācija vai samazināšanās, milzīgas reģionālās atšķirības (daudzi nomaļie reģioni strauji sarūk), ilgstoši augsta mirstība un slikta iedzīvotāju veselība,” norāda eksperti.
“Teorētiski karš varētu palielināt Krievijas iedzīvotāju skaitu, ja Krievijai izdotos sagrābt daudzas jaunas teritorijas un ar tām arī iedzīvotāju skaitu,” spriež amerikāņu eksperti. – Taču realitātē tā ir ilūzija. Pat tad, ja Krievijai iebrukums izdotos, tās rīcībā paliktu sagrautas un pilnībā izpostītas pilsētas, kurās paliktu veci un neaizsargāti cilvēki, un tas nav iedzīvotāju skaita pieaugums, par kādu sapņotu Putins. Taču vēl svarīgāk ir tas, ka karš patiesībā noved pie lielākas nāves, invaliditātes un ievainojumiem daudziem Krievijas vīriešiem viņu maksimāli produktīvajos un reproduktīvajos gados. Tas noved pie straujāka darbaspēka sarukuma, lielāka spiediena uz veselības aprūpi un zemāka dzimstības līmeņa – tieši tām tendencēm, kuras Putins ir apsēsti centies apturēt.”
Starp citu, Amerikas Savienotajās Valstīs iedzīvotāju skaits pieaug, taču ļoti pieticīgā tempā – par 0,67 % gadā. Un tas notiek, neraugoties uz milzīgo migrantu pieplūdumu, kas masveidā pārņem ASV dienvidu robežu.
Diemžēl, uzlabojot migrācijas rādītājus, palielinot iedzīvotāju ienākumus, kaut arī pēdējos gados inflācijas uzpūstos, Latvija ir iekritusi zemas dzimstības bedrē. Neviens nezina, kā no tās izkļūt.
Teorētiski dzimstību varētu nedaudz paaugstināt, palielinot bērnu pabalstus, būvējot jaunus bērnudārzus un skolas un īstenojot citas līdzīgas valsts programmas, taču, kā mēs saprotam, valstij ir citas prioritātes. Valsts budžets 2025. gadam būs par 13 miljoniem eiro mazāks nekā 2024. gadā. Šādos apstākļos finansējumu garantēti saņems tikai militārie spēki, policija un citi drošības spēki. Bērniem līdzekļi netiek palielināti.
Tomēr iestāžu rīcībā ir vēl viens instruments demogrāfijas uzlabošanai – migrācija. Mierīgākos laikos to varēja izmantot, bet tagad, pašreizējā starptautiskajā vidē, jebkuru svešinieku pieplūdums gan politiski, gan iekšpolitiski tiktu uztverts kā drauds tai drošībai, kurai tagad tiek tērēta visa papildus nopelnītā nauda. Taču agri vai vēlu šī svira būs jāizmanto, ja vien Latvija neizlems turpināt labot pasaules depopulācijas rekordus. Visas zinātnieku prognozes liecina, ka Eiropas valstīs vismaz tuvāko simts gadu laikā dzimstības pieaugums nebūs vērojams. Gluži pretēji – bērnu piedzims arvien mazāk un mazāk.
Līdzīgi procesi notiks arī citos pasaules reģionos. Galu galā dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums apstāsies pat Āfrikā, un tad visai pasaulei nāksies cīnīties ar depopulāciju. Taču daži līdz šim brīdim var arī nesasniegt.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.