Latvija topa augšgalā. Kurās valstīs Eiropā ir vislielākais alkohola patēriņš?

Alkohola patēriņš Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir samazinājies par 0,5 litriem gadā uz cilvēku periodā no 2010. līdz 2020. gadam. Tomēr ir dažas valstis, kurās patēriņš ir palielinājies, – to vidū arī Latvija, vēsta medijs “Euronews”.  Latvija 2020. gadā ierindojās topa pirmajā vietā, sasniedzot vislielāko alkohola patēriņu uz cilvēku starp Eiropas valstīm.

“Alkohola patēriņš nav drošs mūsu veselībai nekādā līmenī,” brīdina Pasaules veselības organizācija (PVO). Tomēr mūsu alkohola patēriņa līmenis ir augsts, it īpaši Latvijā.

Kopējo alkohola patēriņu uz cilvēku aprēķina, ņemot gadā pārdoto alkohola daudzumu litros un izdalot to uz visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem.

Datos nav iekļauts nereģistrēts alkohola patēriņš, piemēram, mājās brūvētie grādīgie dzērieni vai tie, kas ir nelegālajā apritē. Tātad ir pamats domāt, ka reālie skaitļi ir lielāki.

Kopumā novērots mērens samazinājums alkohola patēriņam ES un PVO Eiropas reģionā. ES pēdējās četrās desmitgadēs alkohola patēriņš personām, kas vecākas par 15 gadiem, ir mazinājies no 12,7 litriem 1980. gadā uz 9,8 litriem 2020. gadā, kas kopumā ir 23% samazinājums.

PVO Eiropas reģions iekļauj 53 valstis, aptverot plašāku ģeogrāfisko reģionu no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam. Šajā reģionā ir visaugstākais alkohola patēriņš uz cilvēku, salīdzinot ar pārējiem reģioniem pasaulē.

PVO Eiropas reģionā 2020. gadā vidēji viens cilvēks izdzēra 9,5 litrus alkohola. Tie ir aptuveni 190 litri alus, 80 litri vīna vai 24 litri smagā alkohola.

2020. gadā starp valstīm novērojama būtiska amplitūda – Turcijā tie bija 1,2 litri uz cilvēku, tikmēr Latvijā 12,1 litrs – šie rādītāji ir starp 36 Eiropas valstīm, ieskaitot visas ES dalībvalstis, Lielbritāniju, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis un ES kandidātvalstis. Starp šīm valstīm no 2010. līdz 2020. gadam 25 alkohola patēriņš samazinājās, kamēr 11 tas palielinājās. Arī Latvija bija starp tām, kur patēriņš palielinājies.

Tikmēr kaimiņi Lietuvā kopā ar Īriju dalīja pirmo vietu topā no valstīm, kas šajā periodā samazinājušas savu alkohola patēriņu – abās valstīs desmit gadu laikā patēriņš samazinājās par 2,1 litru, kam sekoja Spānija un Grieķija, kas patēriņu samazināja par 1 litriem. Nīderlande, Francija, Kipra un Somija patēriņu samazināja par vairāk nekā 1,5 litriem. Taču samazinājums par 1 līdz 1,5 litriem tika novērots Serbijā, Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Šveicē un Vācijā.

Kopumā no 2010. līdz 2020. gadam ES alkohola patēriņš samazinājās par 0,6 litriem.

Latvija šajā ziņā pārliecinoši bija topa augšgalā, fiksējot 2,3 litru palielinājumu alkohola patēriņā no 2010. līdz 2020. gadam.

Bulgārija, kas ierindojās otrajā vietā, bija palielinājusi savu alkohola patēriņu par 1,4 litriem, bet trešajā vietā esošā Malta – par 1,1 litru. Rumānija un Polija šajā periodā bija palielinājusi ikgadējo alkohola patēriņu par 1 litru.

Par mazāk nekā vienu desmit gadu laikā alkohola patēriņu bija palielinājusi Norvēģija, Itālija, Islande, Ziemeļmaķedonija, Čehija un Zviedrija.

Vienīgā valsts reģionā, kur desmit gadu laikā alkohola patēriņš uz cilvēku bija palicis nemainīgs, bija Montenegro.

Lai cīnītos ar pārmērīgu dzeršanu, daudzas valstis ir ieviesušas dažādus politikas paņēmienus, piemēram, papildu nodokļus un alkohola tirdzniecības un reklamēšanas ierobežojumus. Tomēr saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), to efektivitāti kavē slikta īstenošana un ierobežoti resursi.

Dati par pastiprinātām dzeršanas epizodēm tiek aplūkoti arī dalīti pēc personu izglītības līmeņa un dzimuma. Ar pastiprinātu dzeršanas epizodi saprotamas reizes, kad pieaugušie, kas vecāki par 18 gadiem, vienā piegājienā patērējuši 60 gramus vai vairāk tīra etanola jeb sešus alkoholiskie dzērienus vai vairāk.

2019. gadā ES 19% pieaugušie – tātad gandrīz katrs piektais – ziņoja, ka vismaz vienu reizi mēnesī lietojuši alkoholu pastiprināti vienā reizē. Šis rādītājs bija stabils kopš 2014. gada.

Visās valstīs vīrieši biežāk ziņoja par šādām epizodēm nekā sievietes. 2019. gadā ES valstīs par smagu dzeršanas epizodi vismaz vienu reizi mēnesī ziņoja 26,6% vīriešu un 11,4% sieviešu.

Statistikā par smagām dzeršanas epizodēm gan Latvija nebija starp līderiem.

Visvairāk vīriešu, kuri ziņoja par smagām dzeršanas epizodēm, bija Rumānijā (55,2%), Dānijā (48,6%), Luksemburgā (46%), Vācijā (38,7%) un Beļģijā (37,4%). Latvijas rādītājs bija 25%, kas bija zemāks par vidējo ES – 26,6%.

Savukārt sievietes visvairāk ziņoja par smagām alkohola lietošanas epizodēm Dānijā (26%), Luksemburgā (23,5%), Vācijā (22,2%), Īrijā (20,3%), savukārt Rumānijā, Islandē un Beļģijā (18,6%). Latvijā par šo ziņoja 6,6% sieviešu, kas arī bija zemāks rādītājs par vidējo statistiku ES – 11,4%.

Kā atzīmē “Euronews”, akadēmiskie pētījumi skaidro, ka atšķirība starp dzimumiem dzeršanas paradumos varētu būt saistīta ar atšķirīgajām kulturālajām gaidām. Šī atšķirība arī atspoguļo tradicionālās dzimumu lomas.

Turklāt tā arī varētu būt saistīta ar atšķirīgajiem dzimumu nodarbinātības rādītājiem un ienākumu atšķirību.

Vēl viena interesanta tendence, kas novērojama statistikā, ir saistīta ar izglītības līmeni. Cilvēki ar zemāku izglītības līmeni uzrāda mazāku tendenci piedzīvot smagu epizodisku alkohola patēriņu visās ES valstīs. Latvija statistikā ir vienīgais izņēmums.

Vidēji 12,5% cilvēku, kuriem ir zemāka izglītība par vidējo, ziņoja par smagu epizodisku alkohola lietošanu. Lielāks īpatsvars bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību – 22,3%, bet ar augstāko izglītību tie bija 20,2%.

Latvijā 2019. gadā starp cilvēkiem, kuri ziņoja par smagām dzeršanas epizodēm, sadalījums bija šāds: 17,1% nebija sasniegta vidējā izglītība, 15,9% bija vidējā izglītība, bet 11,5% bija augstākā izglītība.

Vidējā statistika, kas rāda, ka vairāk ar smagām dzeršanas epizodēm aizraujas cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, atspoguļo iedzīvotāju pirktspēju. “Alkoholu vairāk var atļauties cilvēki ar augstāku izglītību un ienākumu līmeni. Tomēr, skatoties uz alkohola radīto kaitējumu, lielāks slogs it cilvēkiem ar zemāku sociāli ekonomisko stāvokli,” teikts ESAO ziņojumā par veselību ES 2022. gadā.

Vienkāršs jautājums ar vienkāršu atbildi – nē, nav.

“Mēs nevaram runāt par, tā sakot, drošu alkohola lietošanas līmeni. Nav nozīmes tam, cik daudz jūs izdzerat, – risks alkohola lietotāja veselībai sākas no pirmā jebkura alkoholiskā dzēriena piliena,” skaidro PVO Eiropas reģionālā biroja neinfekciju slimību pārvaldības vadītāja un reģionālā padomniece alkohola un nelegālo narkotiku jautājumos Karīna Fereira-Borgesa. 

“Vienīgais, ko mēs varam droši teikt, ir tas – jo vairāk jūs dzerat, jo kaitīgāk tas ir. Citiem vārdiem, jo mazāk dzerat, jo drošāk tas ir,” sacīja Fereira-Borgesa.