Sabiedriskās atmiņas centrs kļuva zināms plašākai sabiedrībai pēc tam, kad tas pašvaldībām, tostarp Rīgas domei, iemeta vēstules ar aicinājumu nekavējoties pārdēvēt ielas. Viņu centieni galu galā vainagojās panākumiem – jāatgādina, ka galvaspilsētas vadība nesen nolēma pārdēvēt visas ielas, kas nosauktas par godu slaveniem krievu rakstniekiem un dzejniekiem, un Maskavas iela arī tika izraudzīta par mērķi.
Pēc tam, kad Sabiedriskās atmiņas centrs bija pabeidzis darbu ar ielām, viņš nolēma pievērsties mirušajiem. Marta beigās tā pārstāvji vērsās pie Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula ar aicinājumu atņemt visus Pirmās Republikas valsts apbalvojumus bijušajiem ministriem un viņu vietniekiem Augusta Kirhenšteina 1940. gada jūnijā izveidotajā valdībā.
Vēsturnieki uzskata, ka tā laika kolaboracionistu rīcība ir īpaši apkaunojoša, nav neatkarīgās Latvijas Republikas goda kavalieru titulu cienīga. Vēl pirms savas politiskās darbības Kirhenšteins tika apbalvots ar diviem valsts apbalvojumiem par zinātniskiem sasniegumiem mikrobioloģijas jomā.
Sabiedriskās atmiņas centrs arī uzstāj, lai bijušajiem ministriem Jurim Pabērzam, Jānim Jagaram, Paulam Leiņam, Pēterim Blausam un Robertam Dambītim tiktu atņemti ordeņi. Starp citu, ģenerālis Dambītis piedalījās Latvijas neatkarības cīņās un veidoja jau neatkarīgās Latvijas karaspēku. Pēc nacistu okupācijas viņš nonāca gestapā un izgāja koncentrācijas nometni.
Lieki piebilst, ka visi šie bijušie Kirhenšteina valdības ministri jau sen ir miruši. No visiem iepriekš minētajiem ministriem pēdējais mūžībā aizgāja Pēteris Blaus 1971. gadā.
Rīkojuma nodaļa jau paziņoja, ka Sabiedriskās atmiņas centra vēstule tiks izskatīta nākamajā sanāksmē. Acīmredzot nākamā sēde notiks šomēnes, jo 4. maijā, Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas dienā, tiek pasniegti valsts apbalvojumi nākamajiem pretendentiem.
Interesanti, ka Valsts apbalvojumu likumā ir tikai noteikts, kādus ordeņus nedrīkst un kādus drīkst piešķirt pēcnāves kārtā. Tikai Viestura ordeni var piešķirt pēcnāves kārtā. Taču likumā nav teikts nekas par to, vai valsts apbalvojumus var atņemt pēcnāves kārtā.
Savukārt 48. panta 1. daļas 2. punkts dod tiesības Ordeņu kapitulam atņemt valsts apbalvojumus, ja to īpašnieks (ordeņa turētājs) ir izdarījis apkaunojošu nodarījumu, par kuru Ordeņu kapituls nav zinājis apbalvojuma piešķiršanas brīdī un kas nav savienojams ar apbalvotās personas statusu.
Tādējādi teorētiski Ordeņa kapituls, pamatojoties uz šo pamatojumu, var atņemt ordeņus tiem, kas jau sen aizgājuši uz citu pasauli. Precīzāk – no viņu mantiniekiem, ja tādu ir un viņi kaut kādā brīnumainā veidā ir saglabājuši Pirmās Republikas apbalvojumus.
Taču tas būtu ļoti dīvains risinājums. Ar tādu pašu veiksmi ir iespējams atņemt Pirmās Republikas valsts apbalvojumus Kārlim Ulmanim, kura rīcību 1934. un 1940. gadā arī var uzskatīt par apkaunojošu.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.
1 Komentārs