Arī šajā mācību gadā daudzās skolās liela problēma ir jaunam izglītības saturam pielāgotu mācību materiālu trūkums. Turklāt jaunais budžets tagad paredz izglītības materiālu nomaiņu par gandrīz piecas reizes mazāku summu, nekā nepieciešams – tikai 4,2 miljonu eiro apmērā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija ierosina pašvaldībām finansēt arī izglītības materiālu nomaiņu, pret ko pašvaldības ir kategoriski pret, vēsta TV3.
Mācību materiālu trūkums ir pedagogu ikdiena kopš jaunās jēgpilnas reformas “Skola 2030” īstenošanas uzsākšanas un turpinās līdz pat šai dienai, nožēlu pauda Skolotāju arodbiedrība. Tā uzskata vadītāja Inga Vanaga, tāpēc nevar vienlaikus prasīt no skolām augstus izglītības kvalitātes rādītājus, kamēr valsts nespēs nodrošināt visus nepieciešamos pedagoģiskos resursus.
“Kad skolotāji tiek kritizēti par šādu darbu un izglītības kvalitāti, politiķi ātri aizmirst, ka mācību līdzekļi, gan fiziski, gan digitāli, ir skolotāja galvenais darbarīks. “Tas ir tāpat kā lūgt ārstam veikt operāciju bez skalpeļa vai likt šefpavāram pagatavot maltīti, izmantojot tikai pusi no sastāvdaļām,” viņa saka.
Vismaz pagaidām nekādi uzlabojumi netiek solīti, kā, diemžēl, nākamā gada valsts budžetā. Lai gan izglītības nozarei tika pievienoti gandrīz 120 miljoni eiro, no Izglītības ministrijas pieprasītajiem 18 miljoniem eiro tika atvēlēti tikai 4,2 miljoni eiro mācību materiālu atjaunošanai. Lai aizpildītu šo robu, par šo jomu atbildīgā ministre Anda Čaksa publiski izteicās, ka pašiem skolu dibinātājiem – pašvaldībām – tāpēc var nākties līdzfinansēt izglītības materiālu nomaiņu no sava maka. Vietējās varas iestādes ir kategoriski pret to.
“Ir jāpilda arī valsts uzņemtās saistības. Vienkārši pateikt, ka tagad līdzfinansēsit, nozīmē noņemt no sevis atbildību un novelt to uz pašvaldībām. Tas vairs nav jautājums par prasmēm, vai tās ir vai nav, tas ir jautājums par principiem. Kā tas nākas, ka mēs mainām saturu, bet nedomājam par mācību līdzekļiem? Un mēs arī redzam, cik nepilnīgi ir šie mācību līdzekļi,” sacīja Pašvaldību savienības padomniece izglītības jomā Ināra Dundure.
Izglītības un zinātnes ministrija gan saka, ka šāds lēmums vēl nav pieņemts, un cer, ka trūkstošie miljoni skolēniem nepieciešamo materiālu izstrādei un nomaiņai tiks atrasti Eiropas struktūrfondos.
“Tā kā mācību satura izstrāde ir prioritāte numur viens, tad ar piešķirto finansējumu šīm vajadzībām tiks novirzīts arī finansējums un radīsim to, kas trūkst struktūrfondos. Līdz ar to gribam teikt, ka plānotie darbi notiks,” norādīja IZM.
Nozares organizācijas savukārt vērš uzmanību uz to, ka process joprojām ir pārāk lēns, jo atsevišķu mācību materiālu izstrāde paredzēta tikai nākamgad vai pat vēlāk, un līdz tam skolām jāstrādā ar novecojušām grāmatām. Tikmēr IZM norāda, ka tajos mācību priekšmetos, kuros mācību līdzekļu izstrāde plānota vēlāk, situācijai ar to pieejamību nevajadzētu būt tik kritiskai, lai tiktu apdraudēts izglītības process.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.