Bankas darbinieki atsaucās uz slavenā uzņēmēja Ilona Muska vārdā publicēto investīciju platformas reklāmu un jau nākamajā dienā saņēma zvanu no krāpnieka.
Laika garā: krāpnieki pāriet uz valsts valodu
Bankas drošības nodaļas vadītājs Mārcis Pelecis stāsta, ka krāpnieka zvanu saņēmis viņa kolēģis no drošības nodaļas, kurš uzrādījies kā Aleksandrs.
“Sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas pazīmes, kas liecināja, ka zvanītāja nodomi nav bijuši godīgi. Visbiežāk viņi runā krievu valodā un uzstāj, lai jūs runātu arī viņu vēlamajā valodā. Tomēr pēdējā laikā zvanītāji var runāt arī latviski, tāpēc valoda nav vienīgā pazīme, pēc kuras var identificēt krāpnieku,” skaidroja Peltzis.
Pēc speciālista teiktā, krāpnieks vispirms centās savākt pēc iespējas vairāk informācijas par Aleksandru, tostarp par viņa nodarbošanos, lai saprastu, cik daudz naudas viņš varētu no viņa izspiest.
Vienlaikus krāpnieks aicināja Aleksandru prezentēt savus iespējamos ienākumus, stāstot viņam par citu cilvēku veiksmīgu pieredzi, strādājot ar konkrētu platformu, kā arī ieskicējot sava veida veiksmīgas perspektīvas, kas Aleksandram pašam būtu vistuvāk realitātei.
Krāpnieks pastāstīja Aleksandram, ka viņa partneri gūst no 17 % līdz 45 % neto peļņas mēnesī. “Tā ir peļņa vismaz 1500-2000 eiro apmērā, maksimāli realitātē tas ir pusotra vai divu mēnešu darbs. Ņemot vērā, ka sākumā ieguldām nelielu summu, bet pēc tam ieguldām vēl nedaudz vairāk. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk ieguldāt, jo vairāk nopelnāt,” sacīja krāpnieks.
Pelcis skaidro, ka banku un citu finanšu iestāžu pārstāvji neuzdod personiska rakstura jautājumus, piemēram, par nodarbošanos vai ģimenes stāvokli, jo šāda informācija viņiem nav nepieciešama. Turklāt nevajag izpaust personisko informāciju svešiniekiem ne pa tālruni, ne citos apstākļos.
Skaisti runa…
Krāpnieks arī detalizēti izskaidroja, kā darbojas ieguldījumu platforma, salīdzinot to ar bankas tīmekļa vietni, tādējādi radot drošības sajūtu. Viņš vairākas reizes uzsvēra, ka tikai lietotājs var pieslēgties savam kontam un platformas darbinieki to nevar redzēt.
“Skatieties, jūs nesūtāt naudu uz uzņēmuma kontu. Jūs sūtāt naudu uz savu privāto ieguldījumu kontu, līdzīgi kā bankas kontā. Jūs izmantojat banku, jums būs līdzīgs konts, tikai investīcijām, reģistrēts uz jūsu vārda,” uzsvēra krāpnieks, piebilstot, ka ieguldījumu kontu var pārvaldīt tikai tā lietotājs.
Turklāt krāpnieks norādīja, ka konta lietotājs rīkojas patstāvīgi, tikai ievērojot platformas darbinieka ieteikumus. “Mēs netirgosim jūsu vārdā, mēs neveicam darījumus, jūs visu darīsiet pats, tikai sekojot biržas eksperta ieteikumiem,” apliecināja zvanītājs.
Lai nostiprinātu drošības sajūtu, krāpnieks lūdz Aleksandru skaļi nenosaukt savus norēķinu datus, bet vienkārši ievadīt tos platformā.
“Pēc tam jūs ievadiet publisko informāciju no savas bankas kartes – tas ir jūsu bankas kartes numurs. Jūs pats ievadāt kartes datus tā, lai es nevarētu tos sadzirdēt. Man šī informācija nav vajadzīga. Es jums tikai palīdzu,” pārliecina krāpnieks.
Krāpnieka maldināšana
Pelcis norāda, ka sarunas laikā Aleksandram tika lūgts ievadīt maksājumu kartes datus, un krāpnieks uzreiz pamanīja, ka dati ir ievadīti nepareizi. “Viņš sāka pārmest Aleksandram, ka viņš maldina ieguldījumu platformas darbinieku, apšaubot viņa godīgumu. Mēģinot ieaudzināt Aleksandram vainas apziņu, krāpnieks pats nepamanīja, kā viņš nonāca pretrunā ar iepriekš teikto. It kā Aleksandra ievadītie dati nevienam nav redzami, bet, kā izrādās, tie tomēr ir redzami,” sacīja Pelcis, piebilstot, ka šajā brīdī runātāja tonis no draudzīga un izpalīdzīga mainījās uz nepacietīgu un apsūdzošu.
“Tas ir viens no sarkanajiem karodziņiem, kas norāda uz to, ka sarunu biedrs, iespējams, nav tas, par ko viņš sevi dēvē,” sacīja bankas pārstāvis.
Aleksandrs mēģināja vienoties par zvanu citā laikā, kad viņš būs mājās kopā ar sievu, kura viņam palīdzētu ievadīt datus, jo pats to izdarīt nevarēja, taču krāpnieks uzstāja, ka nekavējoties jāaizpilda reģistrācija un jāatver konts.
Aleksandrs paskaidroja, ka viņš būs mājās ap plkst. 17.00 un tad varēs pabeigt reģistrāciju platformā.
“Jūs tagad vēlaties izstiept konta aktivizēšanas laiku vēl uz piecām līdz sešām stundām, lai gan tas aizņem tikai piecas minūtes? Piecas minūtes! Patiesībā mēs ar jums jau esam pavadījuši daudz laika. Tāpēc mēs aktivizēsim kontu kopā ar jums tieši tagad, lai jūs varētu sākt pelnīt uzreiz,” uzstāja krāpnieks.
Pelcis skaidro, ka lietotāja steidzināšana ir vēl viens krāpšanas veids, kas neļauj lietotājam pārdomāt un novērtēt informāciju svaigām acīm, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu. Ja tas nedarbojas, krāpnieki izmanto mazāk formālas metodes.
“Kā šajā gadījumā, sākās personiskas aizvainojamības un apelēšana pie vīriešu ego,” sacīja bankas pārstāve.
Fū, nevis vīrietis, bet lupata!
Krāpnieks uzsvēra, ka Aleksandram būtu jāsaprot, ka viņš vispirms pelnīs naudu savai ģimenei. “Kur ir tavs vīrišķais ego? Nopietni, tu neko nespēj izdarīt bez sievas? […] Tici man, Aleksandr, kad nopelnīsi vismaz divus tūkstošus eiro, atnes tos mājās, noliec uz galda un pastāsti sievai: “Ņem un tērē, kā gribi!”, viņa nejautās, kur esi to dabūjis. Viņa tikai pateiks paldies,” saka krāpnieks.
Kad Aleksandrs sarunas laikā sūdzējās, ka nevar ievadīt prasīto informāciju, jo viņam ir nelielas zināšanas par mūsdienu tehnoloģijām, zvanītājs ātri ieteica alternatīvu risinājumu – balss zvanu. Šajā gadījumā Aleksandram bija skaļi jāpasaka savas kartes dati. Krāpnieks piedāvāja izmantot balss zvanīšanu, lai aktivizētu kontu.
Bankas eksperts brīdina, ka nekādā gadījumā nevajag ļauties maldināt ar piedāvājumiem nosaukt savas kartes datus un nepiekrist attālinātai pieslēgšanai personiskajām ierīcēm, izmantojot dažādas tehnoloģijas un programmas. Šādā gadījumā krāpniekiem būs pilnīga kontrole pār jūsu viedtālruni vai datoru un līdz ar to arī pār jūsu finansēm.
Katastrofas mērogs
Šā gada pirmajos četros mēnešos krāpnieki no četru lielāko Latvijas banku klientiem ir izkrāpuši 3,439 miljonus eiro.
Starp populārākajām krāpšanas shēmām ir krāpšana, izmantojot viltotas ieguldījumu platformas. Salīdzinot 2022. gadu ar 2023. gadu, redzams, ka šādu gadījumu skaits ir pieaudzis par 50 % un no noguldītājiem izkrāptā kopējā summa ir palielinājusies par 14 %.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.