Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem provizoriskajiem datiem, samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar attiecīgo 2023. gada periodu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajām aplēsēm IKP ietekmēja 1,4 % kritums apstrādes rūpniecībā un 1,1 % kritums pakalpojumu nozarē. Nodokļi par precēm tika iekasēti par 0,4 % mazāk.
Tajā pašā laikā saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem Latvijas ekonomika šajā periodā pieauga par 0,7 %.
2023. gadā Latvijas IKP samazinās par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar 2022. gadu.
Mārtiņš Āboliņš, ekonomists:
– Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā parādās arvien vairāk pozitīvu signālu, kas liecina, ka pēc divu gadu stagnācijas varētu atgriezties izaugsme. Inflācija ir samazinājusies no vairāk nekā 20% pagājušā gada sākumā līdz 1% šā gada martā, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vairs nepasliktinās, pēdējos mēnešos pat nedaudz uzlabojoties, bezdarba līmenis ir zems un algas turpina strauji augt.
Tas dod pozitīvu impulsu patēriņam – Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums martā pieauga par 2,8%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības pieaugums kopš 2022. gada rudens, un finanšu tirgi joprojām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) pirmo procentu likmes samazinājumu jau jūnijā.
Dainis Gaspuitis, ekonomists:
– Būvniecības darbības rezultāti, kas pagājušajā gadā kompensēja negatīvos rezultātus citās nozarēs, būtiski ietekmēs kopējos rezultātus. Arī eksportā vērojamas pakāpeniskas stabilizācijas pazīmes.
Tomēr, ņemot vērā sarežģīto situāciju lielākajos tirgos, izaugsme var atsākties līdz trešā ceturkšņa beigām. Ģeopolitisko risku un procentu likmju vājināšanās dēļ atveseļošanās temps būs mērens.
Privātie ieguldījumi būs piesardzīgi, tāpēc valsts ieguldījumiem būs izšķiroša ietekme uz ekonomisko aktivitāti.
Pēteris Strautiņš, ekonomists:
– Ekonomika kopumā lēnām izkļūst no pēdējo dažu gadu nelielās lejupslīdes. Tā aug, bet bez lielas enerģijas.
0,7 % pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada ceturksni ir diezgan spēcīgs, taču maz ticams, ka ekonomika to spēs noturēt visa gada garumā, jo īpaši, ja eksporta tirgi joprojām ir diezgan vāji un patērētāji ir diezgan piesardzīgi. Lai vēl mazāk uztrauktos par šīm detaļām, varam piebilst, ka šie skaitļi tiks pārrēķināti vēl vairākas reizes.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.