Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 5 Sekunde(-s)

Aizvadītie 12 mēneši Latvijas iedzīvotājiem neliksies atmiņā kā labi. Lai gan, kā saka, vienmēr var būt sliktāk.

Šoks pēc šoka

Šķiet, ka pagājušā gada siltuma un elektrības rēķinu šoks ir pagājis, lai gan paši rēķini nav kļuvuši daudz mazāki. Mēs esam pieraduši. “Jaunā realitāte,” kā par strauji pieaugušo elektrības cenu teica viena no amatpersonām.

Par laimi, bezdarbs valstī joprojām ir zems. Sliktie demogrāfiskie rādītāji rada darba vietu pārpilnību. Protams, ne visas tās, šīs darbavietas, ir pieklājīgi apmaksātas, bet tas jebkurā gadījumā ir labāk nekā nespēt neko nopelnīt. Arī mēs to piedzīvojām – 2009.-2010. gadā. Kad nav naudas un nav darba, ir sliktāk nekā tad, kad nav naudas, bet ir darbs.

Tomēr strauji augošā inflācija nevienam neļāva atslābināties. Ceļojumi uz veikaliem joprojām skaidri parāda, cik maz naudas mums ir kabatās. Pārtikas produktu inflācija ir nežēlīgi atriebusi enerģijas nesēju cenu samazināšanos. Šāds vispārējs cenu kāpums un jo īpaši pārtikas cenu pieaugums Latvijā nav bijis jau daudzus gadus.

Par laimi, inflācija tagad ir mazinājusies un novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija tikai 1 %. Taču cenas, visticamāk, nekad vairs neatgriezīsies tādā līmenī kā pirms pandēmijas, kad sākās to neapvaldītais kāpums.

Runājot par iedzīvotāju ienākumiem, saskaņā ar statistikas datiem tie ir nedaudz, bet palielinājušies. Tas, protams, ir labāk nekā nekas, taču inflācija faktiski visu gadu bija lielāka nekā pensiju un algu pieaugums. Tātad patiesībā iedzīvotāji šogad ir kļuvuši nabadzīgāki. Tāpat kā pagājušajā gadā. Turklāt tā gandrīz oficiāli ir ekonomiskā krīze. Gada beigās Latvijas ekonomika, visticamāk, saruks par 0,5-1 %. Daži eksperti uzskata, ka kritums var būt vēl lielāks.

Bieži

Runājot par nākamo, 2024. gadu, noskaņojums ir nedaudz optimistiskāks – ekonomikas izaugsmei vajadzētu atjaunoties, lai gan ar nelielu, pāris procentu, tempu. Inflācija saglabāsies pieņemamā līmenī, un turpināsies mērens ienākumu pieaugums. Tas viss ir saistīts ar to, ka saskaņā ar visām prognozēm vajadzētu uzlaboties situācijai visā Eiropā, kur veidojas lauvas tiesu no mūsu eksporta. Pagaidām Latvijas preces tur nav īpaši pieprasītas vispārējās lejupslīdes dēļ. Īpaši tas attiecas uz būvniecības nozari, kas jau ilgu laiku ir krīzē.

Taču visas šīs cerības tiks sagrautas, ja ieradīsies jauns melnais gulbis. Pēdējā laikā tie pie mums nāk bieži, un ar pirmajiem diviem (pandēmiju un karu) mēs vēl neesam tikuši galā.

Kara atbalsis

  1. gadā mēs dzīvojām Ukrainas kara ēnā. Tas tracina ne tikai dažus nestabilajos biedrus, bet, šķiet, gandrīz visus politiķus pēc kārtas, kā arī liek nervozēt visiem iedzīvotājiem.

Un arī piezemētākas, materiālākas lietas no kara nekļūst labākas. Pirmkārt, valstij nākas tērēt milzīgas naudas summas aizsardzībai. Tikai šogad vien ir izsludināti simtiem miljonu eiro vērti ieroču iepirkumi, un šie izdevumi tikai pieaugs. Taču šo naudu varētu tērēt daudz lietderīgākām lietām iedzīvotājiem. Bet ko darīt? Vai ir kāds cits ceļš? Diemžēl pacifisma laiks Eiropā ir beidzies. Mēs to spēlējām dažas desmitgades, bet tas nedeva rezultātus. Bija jāatgriežas pat pie vispārējā militārā iesaukuma, pret ko tik daudzus gadus iebilda valsts politiskā elite.

Otrkārt, investīcijas Latviju nesasniedz. Nav daudz cilvēku, kas gribētu ieguldīt naudu piefrontes valstī. Un tas nozīmē, ka tiek zaudētas darba vietas un papildu ienākumi.

Treškārt, karš skar konkrētas tautsaimniecības nozares. Piemēram, tranzīts. Milzīgu tirgu zaudēšana arī nav dāvana.

Mēs nezinām, bet ceram.

Taču, tā arī neatliekot laika risināt vienu militāro krīzi, pasaule pārgāja uzreiz pie nākamās. Konflikts starp Izraēlu un Hamas, šķiet, ir vēl tālāk, bet tas jau mūs ir netieši ietekmējis.

Sākumā šķita, ka Izraēla diezgan ātri tiks galā ar teroristiem, bet tagad viss ievilksies arī šajā karā. Un jo ilgāk tas turpināsies, jo lielāka iespēja, ka kaut kur radīsies vēl viens konflikts.

Daudziem cilvēkiem ir sajūta, ka pasaule iet bojā. Bet cerēsim uz labāko. Galu galā visi kari beidzas. Tas notiks arī ar šiem konfliktiem. Mums tikai jāgaida un jāredz. Vai jaunajā 2024. gadā būs pavērsiens uz labo pusi? Mēs nezinām, bet cerēsim, ka tā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post 5 bezalkoholiskie kokteiļi svētkiem bez grādiem: receptes
Next post Latvijas nodokļu iestādes tiks reformētas: iestādes ir neapmierinātas ar VID darbu