Lasīšanas Laiks:1 Minute(-s), 58 Sekunde(-s)

Kurš no Latvijā dzīvojošajiem pieaugušajiem nepazīst saīsinājumu VID? Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests klientu acīs ieguva augstāko novērtējumu – 7,9 punktus no 10 iespējamajiem.

99% tiešsaistē

Reitingā par uzticēšanos oficiālajām struktūrām nodokļu iestādes ierindojās otrajā vietā aiz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, apsteidzot Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Migrācijas un pilsonības pārvaldi. Tomēr līdz 2024. gada 8. janvārim ir paredzēts pabeigt rīcības plānu nodokļu iestādes darbības uzlabošanai.

Tāpat kā pati iestāde ir kļuvusi vispārēji atpazīstama, arī tās biroja ēka Čiekurkalnā ir kļuvusi ikoniska. Tomēr šodien nav vajadzības personīgi ierasties Talejas ielā 1 – lielākā daļa VID funkciju tiek veiktas attālināti.

Tomēr lielākā daļa no 6000 aptaujāto Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru uzskata, ka dienestam ir problēmas:

  • apšaubāma atsevišķu darbinieku reputācija;
  • zems uzticības līmenis;
  • neveiksmīga informācijas tehnoloģiju pārvaldība;
  • nepietiekama kompetence.

Kā teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā: “Bieži vien sabiedrība VID veiktās nodokļu administrēšanas pārbaudes (piemēram, nodokļu auditu (revīziju), kā arī iekasēšanas darbības (piemēram, piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanu) sabiedrībā uztver kā represīvas”. Šajā sakarā ir svarīgi, lai VID darbinieku darbības pamatā būtu princips “vispirms konsultēties”.

Attiecībā uz VID primāro pienākumu nodrošināt valsti ar naudas līdzekļiem VID pārsniedz izvirzīto mērķi. Pagājušajā gadā nodokļos tika iekasēti 12 miljardi 572,98 miljoni eiro, kas ir par 14,1 % vairāk, nekā bija paredzēts. Un par 15,1 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Noziedzīgu nodarījumu novēršanas un atrisināšanas funkciju veikšana”

Šobrīd VID ir divas izmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas departaments un Iekšējās drošības departaments. Šīs aģentūras ir ļoti neatkarīgas – pat VID ģenerāldirektoram nav tiesību pārbaudīt kriminālprocesa materiālus, uzraudzīt tās vadošo amatpersonu darbību utt.

Tāpēc šobrīd valdībā tiek izvirzīts jautājums par tiesībaizsardzības iestāžu nodalīšanu no pašu nodokļu dienestu struktūrvienībām. “Vienlaikus tas būtu solis ceļā uz to, lai mainītu sabiedrībā iesakņojušos priekšstatu par VID kā represīvu iestādi, veicinot uzticēšanos…”.

Ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu VID nesen veica pašas VID revīziju, ko veica starptautiskais uzņēmums PricewaterhouseCoopers, un secinājumi tika izmantoti, lai izstrādātu stratēģiju līdz 2026. gadam.

Dienesta stiprās puses ir tā spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, vadošā loma informācijas tehnoloģiju jomā un plašās konsultāciju iespējas. Kā vājās puses tika minēti kompetences griesti, ierobežotie resursi, darba sezonalitāte un grūtības noturēt kvalificētus darbiniekus. “Normatīvajā vidē joprojām pastāv prasības klientiem izpildīt daudzus birokrātiskus noteikumus,” norādīts Finanšu ministrijas dokumentā.

Protams, galvenais jautājums dienestam būs tā vadītāja personiskais jautājums. Trešajā posmā konkursa komisija izvēlējās divus pretendentus. Pašreizējās vadītājas Ievas Jaunzemes pilnvaras beigsies 2024. gada 12. februārī.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Latvijas iedzīvotāji šogad ir kļuvuši nabadzīgāki. Kas notiks 2024. gadā?
Next post Latvijā par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām atlaisti vēl 29 skolotāji