Latvijas preses apskats 1 jūnija 2023 gada

Latvijas prezidents Rinkēvičs ievēlēts ar opozīcijas balsīm

Saeima vakar ar 52 balsīm par Valsts prezidentu ievēlēja Jaunās Vienotības virzīto ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Par viņu balsoja Jaunā Vienotība un divas opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība (SZK) un Progresīvie. “Šodien ir ģeopolitiski saspringtākais laiks pasaulē, iespējams, pēdējos simts gados. Tāpēc mums visiem ir jārīkojas stalti, atbildīgi un profesionāli, izvēloties labāko prezidentu neatkarīgi no partijas piederības vai kādiem citiem subjektīviem apstākļiem,” norāda LB priekšsēdētājs. frakcija sacīja Seima SZK sēdē Viktors Valainis. Viņam piebalsoja Jaunās Vienotības frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, sakot, ka “valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kurš jau no pirmās dienas spēj efektīvi pildīt savus pienākumus”. Jaunais Valsts prezidents Rinkēvičs ne tikai vada Ārlietu ministriju vairāk nekā 11 gadus, bet bija arī Valsts prezidenta Valda Zatlera biroja vadītājs un pārzina šo darbu līdz sīkākajai detaļai, atgādināja Latkovskis. Pēc 10. Seima atlaišanas, pie kura droši vien roka bija arī Rinkevičam, viņš nesteidzās iestāties Zatlera dibinātajā Reformu partijā, ko izdarīja tikai tad, kad jau bija ārlietu ministrs. Viņš arī nekandidēja 11. Seima vēlēšanās. Taču šobrīd daudz svarīgāk ir tas, ka Rinkēvičs ir personīgi pazīstams ar citu valstu līderiem un politiskajiem spēlētājiem, uzsvēra Latkovskis. Viņaprāt, Rinkēviča ieguldījums ārlietu ministra amatā Latvijas reputācijas un nacionālās drošības stiprināšanā, nelokāmā nostāja pret Krievijas agresiju un diplomātiskais atbalsts Ukrainai ir ļoti vērtīgi faktori. Rinkēvičs prezidenta amatā stāsies 8.jūlijā, kad beigsies pašreizējā prezidenta Egila Levita pilnvaru termiņš. Līdz tam Rinkēvičs turpinās pildīt ārlietu ministra pienākumus, taču viņš tuvākajās dienās plāno pamest Jauno Vienotību, lai nodrošinātu politisko neitralitāti. (Latvijas Avīze, Diena)

Skolu masveida slēgšana vai sistēmas sakārtošana?

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā diezgan radikālā skolu reforma paredz, ka pēc dažiem gadiem Latvijā būs daudz mazāk skolu, kurās varēs mācīties pēc 6. klases. Konceptuāli valdība jau ir apstiprinājusi šo IZM ideju. Jau vairākus mēnešus strādā darba grupa, kurā IZM un pašvaldību pārstāvji apspriež skolu tīkla sakārtošanas iespējas. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji diskusijas ietvaros apmeklēja gandrīz visas pašvaldības. Līdz šim IZM priekšlikums nav apspriests vai apstiprināts. Ministrijas priekšlikums bija gaidīts, jo IZM pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka izglītības sistēmas Ahileja papēdis ir tieši 7.-9.klase, kad skolēni sāk apgūt ķīmiju, fiziku un bioloģiju, bet ne visas. skolās to māca pietiekami augstā līmenī. Turklāt, tieši šajā izglītības posmā skolēni vismazāk koncentrējas izglītības iestādēs, jo 7.-9.klase ir gan skolās, kurās var mācīties līdz 9.klasei, gan vidusskolās un ģimnāzijās. Kā valdības sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministres konsultante Ramona Urtāne, 14 skolās vienas pašvaldības 7-9 klašu grupā mācās 513 bērni: “Tas ir, mums vajag 14 fizikas skolotājus, ķīmija, bioloģija nedaudz vairāk kā 500 bērniem!” . Lai koncentrētu resursus, IZM uzskata, ka turpmāk valstij būtu jānosaka, kurās skolās būs atļauta izglītība no 7. līdz 12.klasei. Izstrādāti arī kritēriji skolēnu skaitam un attālumam starp skolām, lai noteiktu, cik skolas var palikt šajā klašu grupā. Latvijā šobrīd ir 235 skolas, kurās var mācīties no 7. līdz 12. klasei, un pēc piedāvātajām izmaiņām šādas skolas paliks tikai 139. Lielākais samazinājums, protams, būs ārpus Rīgas, kur no 175 šādām skolām paliks tikai 85, taču izmaiņas būs arī galvaspilsētā, kur būs 54 šādas skolas. paliek no 63 skolām. Čakša uzsver, ka tas nenozīmē, ka tiks slēgtas tik daudzas skolas. Visticamāk, nākotnē lielākā daļa izglītošanos nodrošinās tikai līdz 6. klasei. (Latvijas Avīze)

Kariņš iecerējis sākt sarunas par koalīcijas paplašināšanu

Uzreiz pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš žurnālistiem sacīja, ka gatavojas sākt sarunas ar esošajiem partneriem par valdošās koalīcijas paplašināšanu. Acīmredzot runa ir par Zaļo un zemnieku savienību (SZK) un Progresīvajiem, norāda “TV3”. Šiem politiskajiem spēkiem vieta koalīcijā apmaiņā pret šodienas balsojumu netika solīta. “Vienmēr ir bijušas ārējas intereses, bieži vien, lai mani gāztu, bet joprojām esmu šeit. Esmu apņēmības pilns turpināt darbu. Aicinu visus uzelpot un mierīgi padomāt, nekādu revolūciju es nerosinu,” sacīja Kariņš. Uz jautājumu par “Lemberga faktoru” SZK, kas var ietekmēt politiskos lēmumus aizkulisēs, pat nesēžot pie viena galda ar premjeru, Kariņš atbildēja šādi: “Tik tālu nedomāju, šodien esmu. laimīgs,

Darba tirgus ir jāatver gudri

Pēdējā laikā daudzviet Latvijā ir jūtams strādnieku trūkums. Ir sūdzības par darbinieku trūkumu tirdzniecībā, apkalpošanā un pasažieru pārvadājumos. Bažas par darbinieku trūkumu izskan arī no būvstrādniekiem un citām jomām, kur tas nav tik jūtams kā veikalā, kafejnīcā, viesnīcā vai frizētavā. Aprīlī 17% apkalpojošo sfērā, 16% mazumtirdzniecībā, 26,9% būvniecībā un 13,3% apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmēju atzina, ka personāla trūkums kavē uzņēmējdarbības attīstību. Skaidrs, ka uzņēmēju prasības vienkāršot viesstrādnieku piesaistes normatīvo regulējumu izskanēs uzstājīgāk, un politiķiem būs jādomā, kā uz šīm prasībām reaģēt. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valstī bija 59,8 tūkst. bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, un 14,4% no visiem bezdarbniekiem bija jaunāki par 24 gadiem. Izskatās, ka ne darba devēji, ne valsts institūcijas nav pacentušās darba tirgum piesaistīt vietējos bezdarbniekus, tostarp jauniešus. Risinājumi, kas ļautu pieņemt darbā viesstrādniekus par zemākām algām nekā vietējie strādnieki, netiks pieļauti. Kā liecina Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredze, cilvēki, kas ierodas no ārvalstīm ekonomisku apsvērumu dēļ, var dot būtisku ieguldījumu daudzu nozaru attīstībā, taču nevajag naivi idealizēt visus jaunpienācējus, atstājot novārtā to iemeslu analīzi, cilvēki vēlas iekļūt valstī. Latvijas sociālā atbalsta sistēmai noteikti nav vajadzīgi ārvalstu pabalstu mednieki, un mūsu ekonomikai nav vajadzīgi strādnieki, kas vilks uz leju kvalitātes līmeni. Uzskats, ka darba tirgu nemaz nevajag atvērt, jo nevarēs integrēt darba migrantus, tāpat kā nebija iespējams integrēt daļu no padomju okupācijas laikā šeit iebraukušajiem Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. , nav īpaši pamatots. (Diena)

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Related posts

Piektdiena aizritēs bez būtiskiem nokrišņiem

Latvija rosinās paaugstināt ievedmuitu ES vairāk Krievijas un Baltkrievijas precēm

Latvija saņems 56 “Patria 6×6” komandvadības bruņumašīnas

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Lasīt vairāk