Latvijas preses apskats 2 jūnijā 2023 gada

Ceļā uz jaunu valdību

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) plāns veidot plašāku koalīciju ap esošo valdību ir gandrīz neiespējams vairāku iemeslu dēļ. Viens no Nacionālās apvienības līderiem Jānis Dombrava ir pārsteigts, ar kādu tempu Kariņš sācis pildīt solījumu iekļaut valdībā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvos, kuri atbalstīja Edgara ievēlēšanu. Rinkēvičs prezidenta amatā. Jau vēlēšanu dienā Kariņš paziņoja, ka tuvākajās dienās aicinās pašreizējos partnerus uz sarunām par koalīcijas paplašināšanu. Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” (OS) vadība norādīja, ka tam nepiekrīt un pašreizējo valdību uzskata par optimālu. Tāpat šīs partijas negrasās pamest valdību, lai atbrīvotu vietu citiem politiskajiem spēkiem. Notikumu straujā attīstība liecina, ka valdības maiņa var notikt pat pašreizējā prezidenta Egila Levita laikā. To savā pirmajā preses konferencē skaidri norādīja arī jaunais Valsts prezidents Rinkēvičs, kurš amatā stāsies 8.jūlijā, uzsverot, ka nepiedalīsies politiskajās konsultācijās saistībā ar izmaiņām valdībā. Koalīcijas paplašināšana uz esošās valdības bāzes, par ko runā Kariņš, nav iespējama ne tikai OS un Nacionālās apvienības iebildumu dēļ, bet arī tāpēc, ka potenciālie jaunie sabiedrotie – ZZS un Progresīvie – nebūs gatavi parakstīt esošās valdības deklarāciju, bet vēlēsies izstrādāt jaunu deklarāciju, kas atspoguļotu viņu intereses. Viņi arī vēlas būt līdzvērtīgi partneri valdībā, nevis apmierināties ar vairākiem ministru un viceministru amatiem. Vēl nav skaidrs, kā var atjaunot valdības sastāvu, negāžot esošo, ko var izdarīt tikai pats Kariņš un Jaunā Vienotība. (Latvijas Avīze)

Ukraiņi veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu

Centrālo statistikas pārvaldi (CSP) iepriecināja ziņa, ka līdz šā gada sākumam valsts iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaudzis par 7,3 tūkstošiem cilvēku. Tas galvenokārt saistīts ar karu, jo no Ukrainas Latvijā ieradās vairāk nekā 23 000 kara bēgļu, un kopējais ukraiņu skaits varētu būt ap 60 000. Pieaudzis arī imigrantu skaits, tostarp 2,2 tūkstoši cilvēku ieradušies no Krievijas. Taču tajā pašā laikā PSO dati liecina, ka Latvijas izceļotāju skaits pieaug: 2020.gadā izbraukuši gandrīz 12 000, 2021.gadā – ap 13 000, bet 2022.gadā – 16 700 jeb par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa pārcēlās uz Vāciju un Lielbritāniju. Taču arī latvieši atgriežas dzimtenē – pērn atgriezušies 9,3 tūkstoši pilsoņu un nepilsoņu, kā arī Latvijā dzimuši cilvēki ar citu valstu pilsonību. ” Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas redzam izmaiņas, tas ir, iedzīvotāju skaita pieaugumu. Daļa ukraiņu var atgriezties savā valstī, bet daļa paliks. Nedomāju, ka ir vērts pārāk uztraukties par cilvēku aizbraukšanu no Latvijas – to nevar salīdzināt ar 2011.-2012. Jāņem vērā arī iedzīvotāju sastāvs – tā noveco, un parasti migrē jaunieši. Redzama arī pandēmijas ietekme – Latvijā atgriezās diezgan daudz cilvēku, saskārušies ar dažādām grūtībām ārvalstīs. Migrācija nav unikāls, vienots process – cilvēki pastāvīgi migrē, īpaši jaunieši,” stāsta LU Cilvēkģeogrāfijas katedras asociētais profesors Māris Bērziņš. Diemžēl dzimstība valstī turpina samazināties – 15 954 bērni. dzimuši pagājušajā gadā, kas ir par 1466 mazāk nekā 2021. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. (Latvijas Avīze)

Demogrāfiskā līkne pierobežas reģionos “žņaudz” skolas

Krāslavas novads, tāpat kā daudzi citi, šobrīd piedzīvo demogrāfiskas problēmas – sarūk iedzīvotāju skaits, noveco skolotāji, nespēja aizpildīt darba vietas. Tas atspoguļojas arī skolās. Šobrīd pilsētā ir trīs skolas, bet pārējā novadā – septiņas – Dagdā, Ezerniekos, Andrupenē, Priežmalā, Indrā un Robežniekos, kā arī skola bērniem ar īpašām vajadzībām Aleksandrovā. Skolu tīkla optimizācija paredz, ka sākumskolas jāizvieto pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai. Krāslavas novadā šis modelis nedarbojas, jo 1.-6.klasē ir ļoti maz bērnu. Arī vidusskolēnu skaits samazinās, lielā mērā tāpēc, ka daudzi skolēni ir sapratuši, ka labāk ir iegūt vidējo profesionālo izglītību, ja viņi neplāno stāties augstskolā. Šo procesu ir paātrinājis arī jaunais izglītības saturs ar paaugstinātām prasībām, stāsta Krāslavas izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. Reģionā nav pietiekami daudz skolotāju. Ja saskaita visus šos faktorus, kļūst skaidrs, ka līdzšinējais skolu skaits ilgi nenoturēsies, jo tad, kad pašreizējie 7.-9.klases skolēni saņems dokumentus par pamatizglītību, no lauku pamatskolām “paliks gandrīz nekas pāri” pat pamatskolai bērnu nepietiks, stāsta Miglāne. (Diena) No lauku pamatskolām “gandrīz nekas nepaliks” – bērnu nepietiks pat pamatskolai, stāsta Miglanē. (Diena) No lauku pamatskolām “gandrīz nekas nepaliks” – bērnu nepietiks pat pamatskolai, stāsta Miglanē. (Diena)

Pēc mača par “bronzu” – uz policiju

Pēc hokeja čempionāta beigām Latvija tiek apsūdzēta azartspēļu reklāmas monopola pārkāpšanā Somijā. Lai gan Somijas prese Latvijas hokejistiem un līdzjutējiem veltīja daudz sajūsmas pilnu vārdu, pirmdien, 29. maijā, vakara laikraksts “Iltalehti” vēstīja, ka par Latvijas izlasi ziņots policijai. Par iemeslu tam bija Latvijas hokejistu formas tērps, uz kura bija izvietotas sponsora “Olybet” reklāmas. Policijas kriminālizmeklēšanas komisārs Arto Partanens sacīja, ka šī ir pirmā šāda veida sūdzība un nav policijas prioritāšu sarakstā. Igaunijas kompānijas “Olybet” reklāma uz Latvijas komandas T-kreklu piedurknēm, iespējams, pārkāpj Somijas likumīgo azartspēļu monopolu, kas pieder uzņēmumam “Veikkaus”, tādēļ sūdzības iesniedzējs lūdz policiju izmeklēt šo pārkāpumu. (Latvijas Avīze)