Latvijas preses apskats 9 jūnijā 2023 gada

Labvēlīgs periods Šlesera akcijām

Atšķirības valdošajā koalīcijā un neskaidrība par valdības nākotni, ko pastiprina Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iecere to mainīt, kā arī partijas Latvijai Pirmā vieta (LPM) popularitātes pieaugums ir tikai daži no iemesli, kāpēc LPM vadītājs Ainārs Šlesers uzskata, ka šis laiks ir labvēlīgs viņu akcijām. Pēc viņa iniciatīvas, uz ko atsaucās partijas Par stabilitāti līderis Aleksejs Rosļikovs, rudenī plānots sākt parakstu vākšanu par 14. Seima atlaišanu. Abu partiju deputāti Seimā iesniedza arī lēmumprojektu, kurā izteikta neuzticība Kariņa valdībai, par ko Seimam būs jābalso. “Tas parādīs, kurš ir kura pusē,” sacīja Šlesers. Parakstu vākšana tautas nobalsošanai sāksies 1.novembrī, jo šādas iniciatīvas nevar īstenot agrāk vienu gadu pēc Seima vēlēšanām un gadu pirms viņa pilnvaru termiņa beigām. Līdz tam abas opozīcijas partijas plāno sagatavot sabiedrību parakstu kampaņai, rīkojot protestus vai, kā sacīja Šlesers, izvedot cilvēkus ielās. Pirmā akcija jau plānota 16. jūnijā Rīgas pilī. Šlesers ceturtdien preses konferencē sacīja, ka protesta akcijas plānotas arī pēc 8.jūlija, kad prezidenta amatā stāsies Edgars Rinkevičs, kurš, redzot tautas neapmierinātību, var nostāties viņa pusē. (Latvijas Avīze) Šlesers ceturtdien preses konferencē sacīja, ka protesta akcijas plānotas arī pēc 8.jūlija, kad prezidenta amatā stāsies Edgars Rinkevičs, kurš, redzot tautas neapmierinātību, var nostāties viņa pusē. (Latvijas Avīze) Šlesers ceturtdien preses konferencē sacīja, ka protesta akcijas plānotas arī pēc 8.jūlija, kad prezidenta amatā stāsies Edgars Rinkevičs, kurš, redzot tautas neapmierinātību, var nostāties viņa pusē. (Latvijas Avīze)

Graube: Kahovkas atomelektrostacijas graušana ir Krievijas šantāžas elements

Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambja spridzināšana ir Krievijas stratēģiskās šantāžas elements, lai Ukrainu nostādinātu pie sarunu galda, LTV raidījumā Šodienas jautājums sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. “Ir trīs punkti, kas, man šķiet, liecina, ka Krievija to izdarīja. Pirmkārt, man savulaik bija iespēja pētīt Rīgas hidroelektrostaciju un es zinu, kas notiek detonācijas gadījumā. Tādas konstrukcijas nevar būt iznīcina raķešu sistēmas, kā saka Krievija. Principā to var izdarīt tikai no pašas struktūras iekšpuses,” viņš teica. Graube arī norādīja, ka Krievija kopš incidenta nav publiskojusi nekādus pierādījumus, ka sprādzienu izraisījusi raķete. Graube pieminēja arī šantāžas elementu. Pēc viņa teiktā, Krievija vēlas sēsties pie sarunu galda ar Ukrainu, tāpēc šantažē gan Ukrainu, gan Rietumus. “Kā [krievu politologs Andrejs] Piontkovskis to ļoti labi raksturoja, viņiem ir izdevīgi tagad sēsties pie sarunu galda un iegūt, kā viņš teica, laimestu, ko viņi pārdos tautai – mēs to atbrīvojām, pretējā gadījumā mēs to saglabājām. Ja saliek visu kopā, tad es ļoti nopietni sliecos uz versiju par Krievijas iesaisti,” sacīja Graube. (lsm.lv)

Ieguvumi kā ieradums un apgrūtinājums

Sociālo izdevumu jomā Latvija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aptaujāto ES valstu vidū izceļas ar zemākajiem izdevumiem uz vienu cilvēku gadā, savukārt, rēķinot procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) , Latvijas pēcpandēmijas sociālie izdevumi izskatās neadekvāti. Tiesa, pēdējo pāris gadu laikā visu valdību vidējie tēriņi procentos no IKP pieauguši par aptuveni vienu procentpunktu. OECD vidējais rādītājs procentos no IKP bija 20,1% 2019. gadā un 21,1% 2022. gadā. Latvijas gadījumā 2019.gada rādītājs ir 16,5% no IKP, bet 2022.gadam – 19,7% no IKP, kas ir krietni virs vidējām izmaiņām. Latvija pandēmijas laikā sociālajam atbalstam iztērēja 3,2% no IKP. Jāpiebilst, ka neizbēgami atgriezīsimies pie 2019. gada situācijas, jo pandēmijas laikā valsts lielāko daļu līdzekļu aizņēmās sociālajam atbalstam ārējos tirgos. Latvija un Lietuva faktiski ir vienīgās valstis, kas sociālo atbalstu 2022. gadā ir saglabājušas 2021. gada līmenī, lai gan tas būtu jāsamazina. Tas ir aptuveni 3% no IKP salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas absolūtos skaitļos nozīmē aptuveni 1,2 miljardus eiro 2022. gadā. Rodas pamatots jautājums par sociālā atbalsta izmaksām – vai tās ir iesakņojušās kā fiksētās izmaksas, lai gan tautsaimniecība tās nevelk, neskarot citas nozares. Latvija 2019. gadā pēc OECD datiem ieņēma pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. (Diena) kas sociālo atbalstu 2022. gadā saglabāja 2021. gada līmenī, lai gan tas būtu jāsamazina. Tas ir aptuveni 3% no IKP salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas absolūtos skaitļos nozīmē aptuveni 1,2 miljardus eiro 2022. gadā. Rodas pamatots jautājums par sociālā atbalsta izmaksām – vai tās ir iesakņojušās kā fiksētās izmaksas, lai gan tautsaimniecība tās nevelk, neskarot citas nozares. Latvija 2019. gadā pēc OECD datiem ieņēma pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. (Diena) kas sociālo atbalstu 2022. gadā saglabāja 2021. gada līmenī, lai gan tas būtu jāsamazina. Tas ir aptuveni 3% no IKP salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas absolūtos skaitļos nozīmē aptuveni 1,2 miljardus eiro 2022. gadā. Rodas pamatots jautājums par sociālā atbalsta izmaksām – vai tās ir iesakņojušās kā fiksētās izmaksas, lai gan tautsaimniecība tās nevelk, neskarot citas nozares. Latvija 2019. gadā pēc OECD datiem ieņēma pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. (Diena) Rodas pamatots jautājums par sociālā atbalsta izmaksām – vai tās ir iesakņojušās kā fiksētās izmaksas, lai gan tautsaimniecība tās nevelk, neskarot citas nozares. Latvija 2019. gadā pēc OECD datiem ieņēma pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. (Diena) Rodas pamatots jautājums par sociālā atbalsta izmaksām – vai tās ir iesakņojušās kā fiksētās izmaksas, lai gan tautsaimniecība tās nevelk, neskarot citas nozares. Latvija 2019. gadā pēc OECD datiem ieņēma pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc sociālajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju. (Diena)

Neatstāj uz pēdējo brīdi

Maijā granulu cenas sasniedza zemāko līmeni, arī malkas cenas bija diezgan zemas. “Granulu ražotājiem pavasarī nācās pārdot savus saražotos krājumus. Cenas kādu laiku saglabāsies zemas, taču drīzumā pircēju interese pieaugs, un no jūlija cenas pieaugs,” prognozē Pētniecības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs. mežsaimniecības un koksnes izstrādājumi. Vai granulu cenas būs tikpat augstas kā pērn? Grūti pateikt, saka Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Paleis. Teorētiski tas ir iespējams, bet viņš cer, ka nē. Pašlaik daudzi rūpnieciskie klienti Eiropā koncentrējas uz granulu importu, lai līdzsvarotu resursus, un diezgan daudz pērk no Ziemeļamerikas, lai palīdzētu stabilizēt tirgu. Krasavcevs ir pārliecināts, ka šogad cenu kāpums nebūs tik izteikts kā pērn, jo resursu pietiek. Pērn problēma bija tā, ka Latvijā bija liels pieprasījums ne tikai pēc granulām, bet arī pēc ārvalstīs celulozes ražošanai izmantotās mazvērtīgās koksnes. “Tajā laikā zviedru uzņēmumi par mūsu resursiem maksāja divreiz vairāk. Var teikt, ka mūsu granulu ražotāji un Zviedrijas celulozes ražotāji cīnījās par vienu un to pašu baļķi,” stāsta Krasavcevs. Šobrīd tādas situācijas nav, tāpēc nav pamata dubultot cenu. Pēc viņa aplēsēm, granulām sadārdzinājums varētu būt 10-20%, salīdzinot ar šodienas cenām. Piemēram, Byko-Lat mājaslapā granulu cena privātpersonām šobrīd ir 291,20 eiro par tonnu, ieskaitot 12% pievienotās vērtības nodokli, bet piegādes nav. (Diena)