Saskaņā ar kalendāri izlīdzinātiem datiem šā gada martā salīdzinājumā ar 2023. gada martu rūpniecības produkcija Latvijā salīdzināmajās cenās pieauga par 0,7%. Eksperti uzskata, ka Latvijas rūpniecība atveseļosies ne tik drīz.
Ražošanas apjoms visvairāk samazinājās mēbeļu ražošanā – par 23,3 procentiem. Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā samazinājums bija 18,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – 15,9 %, apģērbu ražošanā – 13,8 %, iespieddarbu un ierakstu reproducēšanas nozarē – 4,6 %.
Vienā no trim pēc īpatsvara lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā – kritums bija 12,4 %.
Rūpniecības produkcijas izlaide pieauga iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 33,1%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,3%, dzērienu ražošanā – par 8,2% un tekstilizstrādājumu ražošanā – par 7,5%.
Izaugsme bija vērojama arī divās no trim pēc īpatsvara lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – pārtikas ražošanā (+0,9 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+1,7 %).
Komentāri:
Agnese Pukē, ekonomiste:
– Ražošanas apjoma kritums janvārī pievienoja labu devu skābuma saldskābajam ražošanas skābumam, tāpēc nelielais uzlabojums februārī un martā vairs neprasīja būtiskas pārmaiņas aplēsē. Apstrādes rūpniecībā gada 1. ceturksnis noslēdzās ar 2.7% kritumu salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni.
Ņemot vērā daudzās problēmas eksporta tirgos, būtu pāragri pašreizējo rūpniecības attīstību dēvēt par debesu mannu. Tomēr ražošanas apjoma pieaugums pagājušā gada nogalē rūpniecībai šķita iepriecinošs, tāpat kā cerības, ka šā gada 1. ceturksnī rūpniecības noskaņojuma līmenis straujāk uzlabosies. Tomēr aprīlī optimisms nedaudz mazinājās.
Ārējās tirdzniecības partneru ekonomiskā aktivitāte joprojām ir vāja, īpaši ar būvniecības izejvielu eksportu saistītajā segmentā. Arī aprīlī veiktās kokapstrādātāju, metālapstrādātāju un būvmateriālu ražotāju aptaujas dati par pieprasījuma trūkumu kā galveno aktivitāti kopumā ierobežojošo faktoru neliecina par uzlabojumiem, un tas mazina cerības uz strauju izaugsmes atjaunošanos. Turklāt kokrūpniecības nozari ietekmēja nesenais Konstitucionālās tiesas spriedums, ar kuru tika atcelti grozījumi noteikumos, kas atļauj cirst mazākus kokus. Ir grūti prognozēt, kā šis jautājums tiks atrisināts, jo īpaši saistībā ar šajā laikposmā izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem, taču tas kādu laiku kavēs nozares darbību.
Pēteris Strautiņš, ekonomists:
– Latvijas rūpniecība martā saglabāja pozitīvu dinamiku gada izteiksmē, kas atgriezās februārī pēc gandrīz nepārtraukta krituma kopš 2022. gada vidus. Apstrādes rūpniecībā marts bija ievērojami labāks nekā gada sākums, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo martu joprojām samazinājās par 1%, janvārī attiecīgais rādītājs bija pat mīnus 6.9%.
Gada sākums kopumā izrādījās ceturksnis ar viszemāko izlaidi ražošanas minikrīzes laikā, kas sākās laikā, kad pārējā tautsaimniecība bija atbrīvojusies no kvēlajiem ierobežojumiem. Ir cerības uz labāku nākotni, taču tās īstenosies pakāpeniski. Sentimenta rādītāji svarīgākajās apakšnozarēs liecina vai nu par zināmu optimismu, vai pesimismu, bet rūpniecības noskaņojums kopumā ir nedaudz bēdīgāks par vidējo.
Situācija pasaules tirdzniecībā kopumā lēnām uzlabojas.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija prognozē, ka preču un pakalpojumu tirdzniecība pasaulē šogad pieaugs par 2,3 % un nākamgad varētu pieaugt par 3,3 %, savukārt pagājušajā gadā šis rādītājs palielinājās tikai par 1 %. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem pagājušajā gadā tā samazinājās par 1,2 %, bet šogad varētu pieaugt par 2,6 %. Straujš pavērsiens notika gada sākumā, un februārī preču tirdzniecība salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 1,2 %, bet janvārī samazinājās par 0,9 %. Šajā jomā vēl ir iespējas pieaugt; tipiskais izaugsmes temps šajā gadsimtā ir bijis aptuveni 4 % gadā.
Tomēr Latvija joprojām atrodas pasaules nostūrī ar neparasti zemu ekonomisko temperatūru. Baltijas valstis, Polija, Vācija un Ziemeļvalstis šajā gadsimtā ir bijušas vidēji dinamiskas Eiropas ekonomikas. Tagad labi klājas tikai Polijai, bet Vācijā un lielākajā daļā Ziemeļvalstu vērojama stagnācija. Tam par iemeslu ir pieaugošā konkurence no Ķīnas puses ar tās mašīnbūves un elektronikas ražojumiem, bet Zviedrijā savu lomu spēlē arī mājokļu buma ietekme. Šogad un nākamajā gadā situācija šajā valstī ļoti pakāpeniski uzlabosies, savukārt Vācijā pastāv liels risks, ka stagnācija turpināsies.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.