IKP prognoze
Tādējādi Swedbank savā jaunākajā prognozē norāda, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) no Baltijas valstīm šogad pieaugs tikai Latvijā.
Latvijas IKP dinamikas prognoze šim gadam ir mainīta no iepriekš prognozētā 0,9% krituma uz 0,6% pieaugumu, savukārt ekonomiskās izaugsmes prognoze Latvijai 2024. gadā ir samazināta no 2,6% uz 2,1%.
Vienlaikus “Swedbank” paaugstinājusi vidējās gada inflācijas prognozi Latvijai šogad no 9% uz 9.5%, paredzot lēnāko patēriņa cenu kāpumu Baltijas valstu vidū. Savukārt 2024. gadam vidējā gada inflācijas prognoze Latvijai samazināta no 2,5% līdz 2%.
Igaunijas IKP prognoze šim gadam mainīta no iepriekš prognozētajiem 0% uz 0.8% kritumu, bet Igaunijas IKP pieauguma prognoze 2024. gadam samazināta no 3% uz 2.3%.
Savukārt Lietuvas IKP pieauguma prognozes gan šim, gan nākamajam gadam palika nemainīgas. Saskaņā ar Swedbank datiem šogad Lietuvas IKP samazināsies par 0.3%, bet nākamgad IKP pieaugums tiek prognozēts 1.8% apmērā.
Vēl pāragri priecāties
Saskaņā ar Swedbank ekonomikas apsekojumu pasaules ekonomika ir pārvarējusi dzīves dārdzības un augošo procentu likmju krīzi. Tautsaimniecības noturība ir pat ļāvusi uzlabot šā gada izaugsmes prognozes gan pasaulē, gan Eiropā un ASV. Turklāt pasaulē samazinās inflācija, kas var liecināt, ka procentu likmju samazināšana ir pavisam tuvu.
Tomēr nevajag pārāk priecāties. Lai gan cenas svārstīgajā enerģētikas sektorā pat samazinās, tendences, piemēram, pakalpojumu cenu jomā, neļauj centrālajām bankām, īpaši Eiropā, atslābināties.
Centrālo banku politikas mērķis ir ilgtermiņā noturēt pastāvīgi zemu inflāciju, un tas iespējams tikai tad, ja tieši mazāk svārstīgajās inflācijas sastāvdaļās, piemēram, pakalpojumu jomā, ir noturīgs zems cenu kāpums. Pašreizējā situācijā ir skaidrs, ka to var panākt, tikai vājinot pieprasījumu jeb, citiem vārdiem sakot, paaugstinot procentu likmes, kamēr tās būtiski ierobežo tautsaimniecības attīstību.
Tāpēc Swedbank prognozē, ka likmes vēl pieaugs – Eiropas Centrālās bankas (ECB) noguldījumu likme palielināsies no pašreizējiem 3% līdz 3.75%. Līdzīgi pieaugs arī EURIBOR, kas ir svarīgs aizņēmējiem. Tikai nākamgad daudz veselīgāka inflācija un vāja tautsaimniecības izaugsme piespiedīs centrālās bankas sākt pazemināt procentu likmes.
Satraucoši notikumi
Marta satraucošie notikumi pasaules banku sektorā bieži tiek raksturoti kā pirmo plaisu parādīšanās ekonomikas sienā, teikts bankas pārskatā. Tagad abi viļņi, šķiet, ir norimuši, taču gan globālā banku sektora lejupslīdes, gan procentu likmju kāpuma tiešās ietekmes uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem sekas vēl būs jūtamas.
Šobrīd sākam novērot negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību caur kreditēšanas kanālu – Eiropā un ASV kreditēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, kredīti kļūst mazāk pieejami un dārgāki. Augstās procentu likmes, iedzīvotāju uzkrājumu samazināšanās apvienojumā ar pieaugošo protekcionismu un ģeopolitiskajām problēmām pasaules tirdzniecībā perspektīvām piešķir arvien drūmāku toni. Gan ASV, gan Eiropā 2024. gadā tiek prognozēta vāja izaugsme – attiecīgi tikai 0,5% un 0,7%. Turklāt riski, ka šis likmju kāpuma periods novedīs ne tikai pie izaugsmes palēnināšanās, bet pat pie globālas recesijas, ir diezgan augsti.
Labvēlīgs fons
Tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā inflācija strauji samazinās. Cenas ir daudz augstākas nekā pirms gada, bet martā reģistrētais kāpums ievērojami palēninājies. Tam, no vienas puses, ir tehniski iemesli – cenu līmenis strauji pieauga 2022. gadā.
Cenu kāpums ir palēninājies ne tikai statistikas darbinieku Excel tabulās. Latvijā importēto produktu cenas krītas, jo pasaules cenu spiediens ir ievērojami mazinājies – enerģijas cenas ir samazinājušās, piegādes ķēdes daudzviet atkal darbojas normāli kā iepriekš, pārtikas cenas pasaulē jau kādu laiku ir atkāpušās no augstākā līmeņa. Tas ir labvēlīgs fons, lai sagaidītu cenu kritumu arī Latvijas patēriņā.
Piemēram, piena un sviesta cenas pēdējos mēnešos ir samazinājušās, bet visredzamākie kritēriji, pēc kuriem var spriest, vai tuvākajos mēnešos būs vērojams būtisks cenu kritums, ir degviela, elektrība, gāze un apkure. Banka prognozē, ka komunālo pakalpojumu cenas nākamajā ziemā būs daudz draudzīgākas maciņam nekā pērn. Tomēr cenas neatgriezīsies pirmskara līmenī. Turklāt atšķirība nebūs tik liela kā gāzes un elektroenerģijas tirgus cenu dinamika, jo valsts atbalsta pasākumi pērn pasargāja tās no vēl lielāka kāpuma.
Pašlaik nav daudz labu ziņu
Globālās risku pārvaldības kompānijas Coface analītiķi prognozē, ka Latvijas IKP nākamgad varētu pieaugt par 3,3%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū. Lietuvai Coface analītiķi prognozē 3,1% IKP pieaugumu 2024. gadā, bet Igaunijai – 2,9%.
Lai gan šogad Baltijas valstu ekonomikas turpinās vāji augt, nākamgad gaidāma lēna atveseļošanās, norāda uzņēmums.
Atsaucoties uz jaunāko ekonomikas apsekojumu, Coface pārstāvji atzīmēja negatīvu tendenci Latvijā un Lietuvā, jo pieaug reģistrēto bankrotējušo uzņēmumu skaits.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Eiropas valstīs jau ir sācies inflācijas palēnināšanās process, taču nākamgad inflācija joprojām pārsniegs noteiktos mērķus, norāda Coface analītiķi. Tiek prognozēts, ka šogad Baltijas valstīs izaugsme būs vāja, īpaši salīdzinājumā ar izaugsmi, kas tika reģistrēta iepriekšējā desmitgadē pirms pandēmijas. Nākamajā gadā ekonomikai vajadzētu nostiprināties, taču maz ticams, ka tā būs ievērojama atveseļošanās. Līdzīga attīstība Baltijas valstīs būs vērojama arī nākotnē.
“Inflācijas palēnināšanās process ir sācies, un 2023. gadā vidējam inflācijas līmenim Baltijā vajadzētu sasniegt vienciparu skaitli. Tomēr inflācijas līmenis saglabāsies samērā augsts, īpaši 2023. gada pirmajā pusē,” savā pētījumā norāda Coface.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.