“Viss sākās ar krīzi piena nozarē, kas vēl nav beigusies. Tad bija ļoti bargi salni, kad viss sasalstēja, ļoti bargs sausums, kas ietekmēja graudaugu sējumus,” tā šo lauksaimniecības gadu TV24 Ziņu TOP raidījumā komentēja Saeimas deputāts Kaspars Melnis.
Viņaprāt, visu šo faktoru rezultātā Latvijas lauksaimniecībai būs izsalcis gads.
Melnis sacīja, ka ir runājis ar vairāku saimniecību pārstāvjiem, kuri šajā jomā strādā vismaz 10 gadus, un lauksaimnieki neatceras, ka viņu dzīvē būtu bijis līdzīgs gads. Cilvēki ir izmisuši, viņiem nav citu iespēju, viņš skaidroja.
Pēc tam, kad valstij izdevās saņemt 6,79 miljonu atbalstu no Eiropas, tai ir iespēja sniegt papildu atbalstu saviem lauksaimniekiem, un viņš cer, ka tā arī notiks.
Kā vienu no papildu līdzekļu piesaistes veidiem viņš min iepriekš izteikto priekšlikumu ieviest nodokli banku pārpalikumiem. Daudzi pārmet bankām, ka tās pārāk maz kreditē uzņēmumus, taču deputāts atgādina: banka nekad nepiešķirs aizdevumu grūtībās nonākušam uzņēmumam.
Viņš saka, ka atšķirība starp piena cenu Latvijā un Polijā ir ļoti ievērojama, un diemžēl lauksaimnieki to nevar kontrolēt. Ja Latvijā būtu tāda pati piena cena kā Polijā, neviens lauksaimnieks nebrauktu sūdzēties par dzīvi.
Ir nepareizi domāt, ka tirgus pats sevi kontrolēs. Deputāts uzskata, ka tā domāt ir pārāk vieglprātīgi, jo mēs vienkārši lēnām mirstam.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.