Lauksaimnieki turpina cīnīties par zemāku PVN

Seima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā diskusijas izvērtās spraigas: augļu un dārzeņu ražotāji kopā ar atbildīgās Zemkopības ministrijas pārstāvjiem argumentēja samazinātās PVN likmes priekšrocības, savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji uzstāja uz savu pozīciju, minot iemeslus, kāpēc nav iespējams saglabāt samazināto likmi.

Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems skaidro: laikā, kad tika piemērota 5% PVN likme, no tirgus izzuda negodīgi tirgotāji, izzuda dažādu PVN karuseļu shēmu īstenotāji, kas kaimiņvalstu produkciju uzdod par Latvijas augļiem un dārzeņiem, un daži negodīgi tirgus dalībnieki legalizējās un sāka maksāt nodokļus. Atgriešanās pie PVN likmes 21 % apmērā var novest pie tā, ka tirgū atgriezīsies negodprātīgi tirgotāji un pieaugs ēnu sektors.

Esošā sistēma ir labi izveidota, un nav vajadzības eksperimentēt ar jaunas sistēmas ieviešanu. Pēc Jaunzema domām, PVN “mazgāšana” kļūst finansiāli interesanta karuseļveida shēmu dalībniekiem jau pie 7-8% PVN likmes.

Arī Augļu serviss valdes loceklis Dzintars Aboms uzsvēra, ka lēmums ieviest 5% likmi bija viens no labākajiem valdības lēmumiem, jo uzņēmumi maksā nodokļus un ir iespējams izsekot produktu izcelsmei.

Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems skaidro: laikā, kad tika piemērota 5% PVN likme, no tirgus izzuda negodīgi tirgotāji, izzuda dažādu PVN karuseļu shēmu īstenotāji, kas kaimiņvalstu produkciju uzdod par Latvijas augļiem un dārzeņiem, un daži negodīgi tirgus dalībnieki legalizējās un sāka maksāt nodokļus. Atgriešanās pie PVN likmes 21 % apmērā var novest pie tā, ka tirgū atgriezīsies negodprātīgi tirgotāji un pieaugs ēnu sektors.

Esošā sistēma ir labi izveidota, un nav vajadzības eksperimentēt ar jaunas sistēmas ieviešanu. Pēc Jaunzema domām, PVN “mazgāšana” kļūst finansiāli interesanta karuseļveida shēmu dalībniekiem jau pie 7-8% PVN likmes.

Arī Augļu serviss valdes loceklis Dzintars Aboms uzsvēra, ka lēmums ieviest 5% likmi bija viens no labākajiem valdības lēmumiem, jo uzņēmumi maksā nodokļus un ir iespējams izsekot produktu izcelsmei.

Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons deputātiem pastāstīja, ka pēc 5% PVN likmes ieviešanas augļu un dārzeņu audzēšanas nozarē legālā nodarbinātība palielinājusies par 10%, nodokļu maksātāju skaits pieaudzis par 16%, kopējais nozarē samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par 39%, bet zemes platība pieaugusi. Tronce uzskata, ka atgriešanās pie 21 % PVN likmes piespiedīs mazos ražotājus pilnībā vai daļēji izvēlēties ēnu ekonomikas ceļu.

Zemkopības ministrijas sagatavotā prezentācija liecina, ka kopš 2017. gada, kad tika panākta vienošanās līdz 2022. gadam ieviest PVN likmi 5 % apmērā, dārzkopības un dārzeņkopības platības kopumā ir palielinājušās par 5 %, produkcijas vērtība ir pieaugusi par 46 %, bet eksporta vērtība – par 77 %.