Lielajos kapos atklāti par 160 000 eiro restaurētie Vērmaņu dzimtas pieminekļi, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas pieminekļi ir Rīgas patriciešu kapa vietas unikāls 19.gadsimta arhitektūras mantojums, norāda pašvaldībā.
Vērmaņu dzimtas vārds ierakstīts Rīgas vēsturē, jo šīs ģimenes mīlestība pret Rīgu dāvājusi paliekošas vērtības pilsētai un rīdziniekiem. Viena no tām ir Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.
Vērmaņu ģimenes pieminekļu atjaunošana Lielajos kapos ir Rundāles pils atjaunotāja un bijušā direktora Imanta Lancmaņa un Rīgas domes deputātes Rita Našenieces (JV) iniciatīva. Tās mērķis ir godināt senās Rīgas labdarības, sociālā atbalsta un mecenātisma tradīcijas, restaurējot Vērmaņu ģimenes vēsturisko kapu vietu Lielajos kapos.
Restaurācijas darbi tika iesākti 2022.gada septembrī un noslēdzās šī gada rudenī.
Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.
Galvenais restaurators ir Edgars Purviņš, kurš norāda, ka padomju laikā šī kapu vieta bija pamatīgi bojāta – kolonnas fragments bija pārlūzis, atradās zemē, pieminekļa akmens bloki neatradās uz savas ass.
Otra pieminekļa smilšakmens kubs ar uzrakstiem un virs tā akmenī kaltā urna pēc 60. gadiem atradās zemē un pēc tam detaļas iemūrētas pārdesmit metru attālajā rindu kapliču sienā. Pieminekļa blokiem bija liela apjoma mehāniska rakstura materiāla zudumi, tie bija nomelnējuši, virsmu klāja bioloģijas apaugums.
Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā nožogojuma (sētas) akmens pamati, kas bija paslēpti zemē, un tas ļāva rekonstruēt nožogojuma apjomu tā sākotnējā novietojumā un apjomā.
Īpaši rūpīgs un sarežģīts darbs tika veikts, atjaunojot Annas Ģertrūdes Vērmanes pieminekļa kubu, kuram bija nošķelts stūris, un daļēji zudis pieminekļa gravējums. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus, kādi tie bija 19.gadsimtā.
Projekta realizēšanai tika piesaistīta arhitekti un pieminekļa restauratori – Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.
Kapa vietas restaurāciju finansēja Rīgas pašvaldība. Restaurācijas darbus veica SIA “Koka ēka”.
Vērmaņu pieminekļa atjaunošana ir tikai viens no nozīmīgajiem projektiem, kas īstenots Lielo kapu sakopšanai un tajā apbedīto personu godināšanai.
Šogad noslēdzās tikpat unikāla objekta – 19.gadsimta vēsturisko kapu elementa – metāla baldahīna – restaurācija, kam nav zināmi citi analogi Latvijā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.