Kustības “Par!” valdes locekle Linda Curika pagājušajā gadā pasniedza Latvijas Universitātē, taču, spriežot pēc viņas ierakstiem sociālajos tīklos, viņa studentiem lekcijas vairs nelasīs, jo strādāt sestdienās par 200-300 eiro mēnesī nav vērts.
“Tas, ka vairs nelasu lekcijas universitātē, ir viens no labākajiem lēmumiem, ko pēdējā laikā esmu pieņēmis. Man pietrūks studentu, bet tie 200-300 eiro mēnesī nebija tā vērti. Tāda brīvības sajūta! Ko tagad darīt ar brīvajām sestdienām? Uzdrīkstēties dzīvot?” viņa rakstīja vietnē Twitter/X.
Cita skolotāja reaģēja uz Lindas Zuricas ierakstu, komentāros rakstot: “Šogad arī es atteicos no lielās mēnešalgas – 160 eiro par pieciem mācību kursiem”.
Skolotāji norāda, ka augstskolu pasniedzēji saņem grašus, salīdzinot ar skolotāju algām.
“Tā ir taisnība, reiz es aizvietoju mūzikas skolotāju viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, un es sapratu, ka par viena priekšmeta pasniegšanu es saņemu pusi no tā, ko saņemu par pieciem kursiem universitātē,” stāsta Dace Blucke.
Pat bērnudārza asistenti saņem vairāk, stāsta RTU pasniedzēja Guna un norāda, ka augstskolu pasniedzējiem ir stingras prasības – publikācijas zinātniskajā periodikā.
Daži norādīja, ka ir izdevīgāk nodarboties ar pētniecību, nevis mācīt.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.