Mājas suņi un kaķi ir vislielākie ekoloģiskā līdzsvara pārkāpēji, raksta angļu žurnāls BBC Science Focus.
Piemēram, Vācijā šie mājdzīvnieki (11 miljoni suņu un 16 miljoni kaķu) ik gadu patērē miljoniem tonnu gaļas. Amerikāņu ģeogrāfs Gregorijs Okins (Gregory Okin) ir aprēķinājis, ka, ja 163 miljoni šo ASV turēto mājdzīvnieku veidotu atsevišķu “dzīvnieku valsti”, šāda valsts būtu piektā lielākā gaļas patērētāja pasaulē, apsteidzot Brazīliju, ASV, Krieviju un Ķīnu. Un, ja rēķina kalorijas, Amerikas suņi un kaķi patērē tikai par 19 % mazāk pārtikas kaloriju nekā ASV dzīvojošie. Salīdzinājumam – tikpat daudz kaloriju patērē visi Francijas iedzīvotāji (Francijā ir aptuveni 66 miljoni iedzīvotāju). Gandrīz 30 % no ASV lauksaimniecības videi nodarītā kaitējuma ir saistīts ar lolojumdzīvnieku barības ražošanu. To skaits gandrīz visur pieaug. Piemēram, Vācijā 2020. gadā būs 600 000 mājdzīvnieku. To skaits pieaug arī valstīs, kuras nesen pārvarēja nabadzību un kurās ir kļuvis iespējams iegādāties suni vai kaķi savam priekam, piemēram, Ķīnā.
Šveices vides aizsardzības organizācija ir norādījusi, ka suņuka turēšana gada garumā ir tikpat kaitīga klimatam, cik braukšana ar automašīnu 2800 kilometru garumā. Kaķenīte ir mazāk kaitīga, salīdzināma ar 1200 kilometru nobraukumu. Kanādas zoologi uzskata, ka ekoloģiskāk un ekonomiskāk ir iegūt žurku, to var barot ar cilvēku ēdienu atliekām. Praktiski līdz 20. gadsimta vidum un daudzās valstīs vēl ilgāk šādi tika baroti mājas kaķi un suņi, un lauku apvidos tie visu gadu bija “brīvā dabā”, saimnieki tos tikai nedaudz pabaroja atkal ar virtuves atkritumiem, un tas galvenokārt ziemā.
Vai mums plēsēji būs jāpārkvalificē par zālēdājiem? Bet kaķi, kas pārgājuši uz augu diētu, kurā trūkst taurīna (sulfonskābes, kas veidojas no aminoskābes cisteīna), pamazām kļūst akli un cieš viņu sirds. Atšķirībā no vairuma zīdītāju tie nespēj sintezēt taurīnu organismā. Lai gan pastāv augu izcelsmes kaķu barība ar taurīna piedevu.
Tiek ražota arī suņu barība, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un sastāv no zirņiem, lupīnām un citiem pākšaugiem, kartupeļiem, jamsiem, dārzeņiem, aļģēm ar pievienotām minerālvielām, mikroelementiem un vitamīniem.
Suņi ir visēdāji vairāk nekā kaķi, un viņi var uzturēties ar augu izcelsmes uzturu. Tie ir dzīvojuši līdzās cilvēkiem vismaz 15 000 gadu un nekad nav tikuši baroti ar pilnvērtīgu gaļas ēdienu. Daži ir ierosinājuši, ka pārtikai vajadzētu audzēt kādus kukaiņus, piemēram, siseņus vai mušu kāpurus, tos izžāvēt un pēc tam samalt uzturvielu pulverī, ko pievienot augu barībai. Līdz šim šī ideja ir bijusi pretrunīga, jo skrejvaboles un citus kukaiņus parasti audzē tikai dienvidos, un to piegāde uz Eiropu vai Ameriku prasītu degvielu kuģu vai lidmašīnu darbināšanai. Taču vairāki uzņēmumi jau ir uzsākuši šādu ražošanu tuvāk patērētājiem.
Kā reaģēt uz šo informāciju? Vai klimata labad (pret kuru mājdzīvnieki nav vislielākie vaininieki) mums vajadzētu no tiem atbrīvoties? Vai mums vajadzētu atļaut vismaz kāmjus?