Medijs: joprojām tiek meklēts formulējums Putina paziņojumam pēc terorakta Maskavā

Krievijas valsts televÄ«zijas kanāli aizvadÄ«tajā naktÄ« pēc terorakta koncertzālē Maskavā trÄ«s reizes nakts gatavojās publicēt Vladimira Putina uzrunu, taču to tā arÄ« nesaņēma, Krievijas varasiestādēm nespējot noformulēt savu pozÄ«ciju, laikrakstam “The Insider” atklāja avoti vairākos televÄ«zijas kanālos.

“TrÄ«s reizes (!) nāca signāls par Putina paziņojuma pārraidÄ«Å¡anu, un trÄ«s reizes pārraide tika atcelta. Å obrÄ«d tiek pārrakstÄ«ts formulējums,” naktÄ« uz svētdienu atklāja viens no “The Insider” avotiem. Krievijas propagandas kanālu praksē Kremļa ierakstÄ«tais ziņojums tiek centralizēti pārsÅ«tÄ«ts uz serveriem pārraidÄ«Å¡anai.

Uzrunas vietā Kremlis pavēstÄ«ja, ka Putins saņēmis ziņojumus par terorakta izmeklēšanas gaitu. Viņš arÄ« ar premjerministra vietnieces Tatjanas Goļikovas starpniecÄ«bu novēlēja atveseļoÅ¡anos netālu no Maskavas esoÅ¡ajā koncertzālē “Krokus Siti Holl” notikuÅ¡ajā apÅ¡audē un ugunsgrēkā cietuÅ¡ajiem.

Bez Putina uzrunas, reģionālās amatpersonas un Krievijas propagandisti pavadīja nakti, izvirzot savas versijas par Ukrainas specdienestu saistību ar teroraktu. No rīta Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) paziņoja par teroristu sakariem ar Ukrainu.

ArÄ« trimdā dzÄ«vojoÅ¡ais laikraksta “Novaja Gazeta Europe” galvenais redaktors Kirils Martinovs platformā “X” norādÄ«ja uz to, ka koncertzāles traģēdijā “Krievijas diktatÅ«ra sadÅ«rās ar realitāti. Propagandas mÄ«ts vēsta, ka Rietumi it kā ir nāvējoÅ¡s ienaidnieks un Ukrainu apdzÄ«vo neonacisti”.

“Realitātē Rietumvalstis bija pirmās, kas izteica lÄ«dzjÅ«tÄ«bu teroristu nogalinātajiem Krievijas pilsoņiem – pirms Putins atrada laiku to darÄ«t,” rakstÄ«ja žurnālists, kurÅ¡ Krievijā atzÄ«ts par “ārvalstu aÄ£entu”.

“Novaja Gazeta Europa” galvenais redaktors atgādināja, ka Rietumvalstu izlÅ«kdienesti jau 7.martā brÄ«dināja par teroristu plāniem Maskavā. Vēl 19.martā Putins drÄ«z pēc savas valdÄ«Å¡anas pagarināšanas pseidovēlēšanās Rietumvalstu brÄ«dinājumus raksturoja kā Å¡antāžu.

“Tagad Krievijas varas iestādes aktÄ«vi mēģina atrast “ukraiņu pēdas” notikuÅ¡ajā – apgalvojot, ka aizdomās turamajiem ir “sakari Ukrainā”. Krievijas diktatÅ«ra spēj nogalināt cilvēkus un medÄ«t pretkara aktÄ«vistus, taču tā ir pilnÄ«bā paralizēta pēc pēdējo desmitgažu plašākā terorakta. Viņu paÅ¡u melu un propagandas loÄ£ika novedÄ«s viņus pie tā, ka viņi bÅ«s spiesti skaidrot notikuÅ¡o kā Rietumu sazvērestÄ«bu,” klāstÄ«ja Martinovs.

Lielākā daļa Rietumvalstu līderu ir nosodījuši teroraktu Maskavā, izteikuši līdzjūtību upuru tuviniekiem un novēlējuši veselību cietušajiem, tomēr atturējušies no līdzjūtības izteikšanas Krievijas augstākajām amatpersonām. Ierasti šādos gadījumos, valsts prezidents izsaka līdzjūtību cietušās valsts prezidentam, ārlietu ministrs savam kolēģim konkrētajā valstī un tamlīdzīgi.

Baltā nama Nacionālās droÅ¡Ä«bas padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs žurnālistiem teica, ka “domās esam ar Å¡Ä«s briesmÄ«gās apÅ¡audes upuriem”. Baltais nams arÄ« uzsvēra, ka ASV marta sākumā brÄ«dināja Krievijas varasiestādes par “plānotu teroraktu”, kas varētu bÅ«t vērsts pret vietām, kur Maskavā pulcējas daudz cilvēku.

Eiropas SavienÄ«bas paziņojumā pausts nosodÄ«jums “jebkādiem uzbrukumiem civiliedzÄ«votājiem. Domās esam ar visiem Krievijas pilsoņiem, kurus tas skāris”.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons arÄ« stingri nosodÄ«ja teroraktu un “no sirds izteica lÄ«dzjÅ«tÄ«bu daudzo upuru Ä£imenēm”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons “stingri nosodÄ«ja teroraktu, par kuru atbildÄ«bu uzņēmās “Islāma valsts”,” paziņoja Elizejas pils, piebilstot, ka “Francija pauž solidaritāti ar upuriem, viņu tuviniekiem un visu Krievijas tautu”.

ArÄ« Vācijas kanclers Olafs Å olcs nosodÄ«ja “briesmÄ«go teroraktu pret nevainÄ«giem skatÄ«tājiem”, ierakstā platformā “X” norādot, ka “domās ir ar upuru Ä£imenēm un visiem ievainotajiem”.

LÄ«dzÄ«gu “solidaritāti ar cietuÅ¡ajiem cilvēkiem un upuru Ä£imenēm” izteica Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

Spānijas Ārlietu ministrija platformā “X” pauda solidaritāti ar “upuriem, viņu Ä£imenēm un Krievijas tautu”. LÄ«dzÄ«gu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu upuriem un viņu Ä£imenes locekļiem izteica Zviedrija, Dānija, Japāna un Izraēla.

Lietuvas Ārlietu ministrijas platformā “X” publicētajā paziņojumā pausta “lÄ«dzjÅ«tÄ«ba visiem kara vai terorisma upuriem, neatkarÄ«gi no tā, kas to pastrādā. Nevienam nevajadzētu ciest no terorisma”.

Savukārt lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Putinam izteica Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Kā vēstÄ«ja Ķīnas valsts ziņu aÄ£entÅ«ra “Sjiņhua”, Sji “uzsvēra, ka Ķīna iebilst pret visa veida terorismu, stingri nosoda teroraktu un stingri atbalsta Krievijas valdÄ«bas centienus nosargāt savu nacionālo droÅ¡Ä«bu un stabilitāti”.

SÄ«rijas prezidents BaÅ¡ars al Asads vēstulē Putinam norādÄ«ja, ka uzbrukums ir saistÄ«ts ar “sāpÄ«gām neonacisma sakāvēm” Maskavas “speciālajā militārajā operācijā” Ukrainā.

Irānas prezidents Ebrahims Raisi savā vēstulē Putinam izteica līdzjūtību un aicināja starptautisko sabiedrību sodīt uzbrukuma plānotājus un īstenotājus.

Turcijas Ārlietu ministrija nosodÄ«ja uzbrukumu nevainÄ«giem civiliedzÄ«votājiem un izteica lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Krievijas tautai un valdÄ«bai. ArÄ« Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pauda nosodÄ«jumu teroraktam, uzsverot, ka “terorisms ir nepieņemams, lai arÄ« kā tas tiktu veikts un kurÅ¡ bÅ«tu veicējs”.

Savukārt PalestÄ«nieÅ¡u paÅ¡pārvalde nosodÄ«ja uzbrukumu un “apliecināja solidaritāti un atbalstu Krievijas vadÄ«bai un draudzÄ«gajai Krievijas tautai”.

Līdzjūtību Krievijas tautai, valdībai un Putinam pauda arī Āfrikas savienība, Venecuēla un Indija.

ANO Ä£enerālsekretārs Antoniu GutērreÅ¡s pauda “stingrāko iespējamo nosodÄ«jumu” par uzbrukumu un “izteica dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu sērojoÅ¡ajām Ä£imenēm un Krievijas tautai un valdÄ«bai”. ArÄ« ANO DroÅ¡Ä«bas padome, kurā Krievija ir pastāvÄ«gā locekle, izteica lÄ«dzjÅ«tÄ«bu un aicināja visas valstis sadarboties ar Krievijas valdÄ«bu, lai sauktu pie atbildÄ«bas tos, kas pastrādāja un atbalstÄ«ja teroraktu.

Jau vēstÄ«ts, ka bruņoti uzbrucēji atklāja uguni koncertzālē, kas atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra. ApÅ¡aude sākās neilgi pirms rokgrupas “Piknik” koncerta, bet vienlaikus citā zālē notika Ä»eņingradas apgabala simfoniskā orÄ·estra koncerts.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi 115 cilvēku bojāeju.

AtbildÄ«bu par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums “Islāma valsts”. “Islāma valsts” kaujinieki “uzbruka lielam saietam (..) Krievijas galvaspilsētas Maskavas nomalē,” teikts grupējuma paziņojumā lietotnē “Telegram”. “Islāma valsts” paziņojumā arÄ« teikts, ka uzbrucēji “droÅ¡i atkāpās uz savām bāzēm”.

Krievijas varasiestādes uzstāj, ka ir aizturējušas un nopratina 11 cilvēkus, kuru vidū esot visi četri teroraktā tieši iesaistītie teroristi.