Līdz 400 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nekad nav ziņojuši VID. Starp “atteikušajiem” ir arī tie, kuriem ir Lamborgini un māja Jūrmalā. Un arī tie, kuri katru dienu vakariņo Antonijas ielā. Tā vismaz domā jaunais VID vadītājs.
Neoficiālās ekonomikas apjoms mūsu republikā ir aptuveni 20% no IKP, nesen apliecināja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Cik šis skaitlis ir milzīgs, ir viegli aprēķināt, ņemot vērā, ka kopējais iekšzemes kopprodukts valstī ir aptuveni 40 miljardi eiro.
Mēs neesam Saurona acs
Uz vienu darba vietu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkā, kas zināma visiem lielajiem un mazajiem uzņēmējiem, ir četri darbinieki, kas iesaistīti nodokļu iekasēšanā. Par to Seima deputātus sēdē informēja jaunā Valsts ieņēmumu dienesta direktore Baiba Šmite-Roķe. Tas nozīmē, ka fiskālie ierēdņi nesēž uz vietas, bet nemitīgi strādā laukā, meklējot nodokļu nemaksātājus.
Pakalpojumam ir “atvērtā galda princips” – ierēdnis iepriekš rezervē vietu, kur ierodas ar datoru, ielogojas sistēmā ar paroli un strādā. Ģenerāldirektoram, protams, ir savs kabinets – lai gan B. Šmite-Roķe neatstāj iespēju strādāt attālināti. Viņai palīdz kaujas deputātes – Santa Garanca (nodokļi) un Linda Mukāne (ēnu ekonomika).
“Mums ir ļoti spēcīga analītika,” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta direktore, kura savā struktūrā ir izgājusi cauri visiem pakalpojumu līmeņiem. “Lai gan mēs, protams, neesam Saurona acs”…
Dienesta vadītājs pauda uzskatu, ka obligātā atskaite pirmām kārtām skar legālo uzņēmējdarbību un kontrole esot pārāk smaga. Tāpēc ir nepieciešami jauni instrumenti – galvenokārt informatīvie. Tostarp Baiba Šmite-Roķe nosauca datus no bankomātiem, kā arī no pašvaldībām.
Gada laikā Latvijā no bankomātiem izņemti 5,6 miljardi eiro, noguldīti 2,3 miljardi eiro, Seimam ziņoja Valsts ieņēmumu dienesta vadītāji.
Horizontālās aktivitātes ietver mijiedarbību starp VID un nozaru ministrijām un Latvijas Banku. Ēnu ekonomikas apkarošanai ir izveidota darba grupa.
Iepriekš izvirzītos mērķus – četru gadu laikā atdot valstij 120 miljonus eiro ēnu ienākumu – B.Šmite-Roke nosauca par neambicioziem. Patiešām, salīdzinot ar 8 miljardiem eiro, kas, pēc ekonomistu domām, cirkulē neoficiālā apritē, tās ir asaras…
Kad Seima ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (Apvienotais saraksts) lūdza Valsts ieņēmumu dienesta vadību nosaukt, cik naudas līdz šim ir atgriezts budžetā, precīza atbilde netika saņemta.
Katrs rēķins ir elektronisks
B. Šmite-Roke nevarēja paust sagaidāmo efektu no visu kontu obligātās digitalizācijas valstī – “kādu ieguldījumu tas dos, mūsuprāt, ir ļoti liels.” “Šis plāns ir ļoti reāls,” par kontu digitalizāciju sacīja direktors.
“Mēs netaisām absurdus plānus – viss ir balstīts uz datiem,” turpināja B. Šmite-Roke. Valsts ieņēmumu dienests gatavojas uzdot pamatotus jautājumus visām personām, kuras oficiāli nemaksā nodokļus, bet veic skaidras naudas iemaksas bankomātos. Piekļūstot uzturlīdzekļu parādnieku datu bāzei, tiks salīdzināta arī šo personu “bankomāta” darbība.
“Arī valsts budžets iegūs, ja izvilksim viņus no ēnas, par tiem nebūs jāmaksā nauda no uzturlīdzekļu fonda,” B. Šmite-Roke runāja vecākiem, kuri atstājuši savus bērnus bez līdzekļiem.
“Mēs nenāksim kā Orvela “lielais brālis,” literārās analoģijas turpināja VID direktore. Tāpēc, ja, pieņemsim, jauno mammu uztur bērna tēvs, tad viņai nav jāuztraucas. Lai gan informācija šobrīd ir zibens ātrumā izplatās: “Joprojām redzam – cilvēki maksā ar kartēm, viedtālruņiem, var izpētīt.” Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji pie tiem cilvēkiem, kuriem “nav jāuztraucas”, minēja arī jūrniekus.
Politiskais lēmums būs grūts
Baiba Šmite-Roke aicināja parlamentāriešus: lai nodokļu iestādes varētu uztvert neatbilstību starp personas oficiālajiem ienākumiem un viņa darbību skaidrās naudas jomā, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Jo īpaši tā pati universālā deklarācija – tā bija paredzēta, pieņemot pagājušā gada valsts budžetu.
“Ģenerāldeklarāciju sabiedrība uztvēra ļoti sāpīgi, tāpēc šī ideja Ministru kabinetā tika ātri atsaukta,” atcerējās B. Šmite-Roķe. Jo īpaši radās jautājums par to, cik daudz dāvanu būs jādeklarē un vai par 100 eiro būs jāuzrāda kvīts par vakariņām…
Pēc direktora teiktā, šodienas EDS saskarne, elektroniskās deklarēšanas sistēma, ļauj bez jums vienkārši apstiprināt to, ko valsts zina. “Nekas papildus nav jāievada. Lūk, mans Lietuvas pensiju fonds ir palielinājies par 100 000 eiro – to apstiprinu. Un tad VID būs sākumpunkts, kad vajadzēs pierādīt, ka dzīvojat pāri saviem līdzekļiem. ”
Kā viņi paši deklarē
Direktore ierosināja, ka pēc datu bāzu apvienošanas vispirms Latvijā varētu identificēt vairākus simtus personu, kurām ir lielas neatbilstības.
Apakškomisijas priekšsēdētājs izvirzīja jautājumu: kāpēc VID tagad nevar operēt ar datiem, ka, piemēram, cilvēki iemaksā daļu attaisnoto izdevumu?
“Mēs varam,” atbildēja B. Šmite-Roķe. “Apmēram 800 000 cilvēku iesniedz deklarācijas. “Tai skaitā tie, kuriem tas noteikti jādara, piemēram, tie, kas veic saimniecisko darbību.”
Bet ir 300–400 tūkstoši iedzīvotāju, kuri nekad nav iesnieguši ienākumu deklarācijas. Un starp tiem ir tādi, kuriem ir Lamborgini, māja Jūrmalā, kuri katru dienu vakariņo Antonijas ielā.
Patlaban VID darbinieki norādīja, cilvēki diezgan bieži labprātīgi atklāj savus ēnu ienākumus. Tas notiek galvenokārt iedomības dēļ – teiksim, sabiedriskais cilvēks sociālajos tīklos demonstrē aksesuārus, vai arī kāds politiķis, kurš publiski runā par nabadzīgajiem cilvēkiem, parādās sabiedrībā ar garderobes priekšmetiem, kuru izmaksas pārsniedz viņa mēnešalgu.
Un tālāk. Dažkārt Valsts ieņēmumu dienests saskaras ar pārsteidzošu cilvēku vienaldzību – viņiem saka, ka pārmaksājuši nodokļus, atdosim. Bet tā vietā, lai sniegtu informāciju par naudas apriti, norādītās personas lūdz atpalikt.
Acīmredzot tie tūkstoši, par kuriem mēs runājam, ir pārāk mazs stāsts, lai atklātu pārējo.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.