Par to, ka melnā tēja samazina diabēta risku, Eiropas Diabēta asociācijas ikgadējā konferencē ziņoja Adelaidas Universitātes un Dienvidaustrumu universitātes darbinieki Nanjingā.
Pētījumā piedalījās aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju no vairākām Ķīnas provincēm, vīrieši un sievietes vecumā no 20 līdz 80 gadiem. Daļa no viņiem bija veseli, daļai bija prediabēts, kad attiecīgās vielmaiņas izmaiņas vēl nebija sasniegušas tiešu patoloģiju, taču par izredzēm nav šaubu, savukārt daļai bija īsts 2. tipa cukura diabēts.
Viņi dzēra dažāda veida tēju (melno, zaļo, puerh utt.), daži katru dienu, daži ne katru dienu, un daži to nedzēra vispār. Viņiem visiem tika veikti dažādi bioķīmiskie testi. Rezultātā pētnieki secināja, ka tiem, kuri katru dienu dzer melno tēju (proti, melno), ir par 53% mazāka iespēja saslimt ar diabētu, salīdzinot ar tiem, kuri to nedzer vispār. Tējas pretdiabēta īpašības nozīmē, ka tie, kas to dzer, izdala vairāk glikozes no asinīm urīnā, un ķermeņa šūnas ir jutīgākas pret insulīnu (insulīna jutības zudums ir viena no galvenajām gaidāmā diabēta pazīmēm).
Tāpat kā jebkurā pētījumā, kas vienkārši novērtē cilvēku stāvokli vienā brīdī, šeit rodas jautājums, vai tiešām pastāv cēloņsakarības, vai arī mums ir darīšana ar korelāciju. Taču te var atsaukt atmiņā dažus eksperimentālus darbus (kaut vai ar žurkām), no kuriem izriet, ka melnā tēja labi iedarbojas uz asinsvadiem un palīdz notievēt. Tēja satur daudz augu polifenolu, par kuriem dzirdam ļoti bieži – var šķist, ka tie palīdz ar visu. Lai gan, protams, ir jauki, ja aizsarglīdzeklis pret nopietnu slimību atrodams parastā tējā, nevis kādā eksotiskā jūras gurķī vai čūskas astē.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.