“Principā, ņemot vērā klientu maksātspējas līmeni, nebija iespējams paaugstināt sniegto pakalpojumu cenas tik augstu, lai segtu visas paaugstinātās izmaksas, tāpēc uzņēmējiem nācās daļu izmaksu pieauguma segt par saviem līdzekļiem,” skaidroja Kalniņš.
Jautāts par pašreizējo situāciju Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, Kalniņš sacīja, ka Latvija joprojām vislēnāk atgūstas no pandēmijas. Viņš teica, ka tas lielā mērā izskaidrojams ar Latvijas atrašanās vietu, jo Lietuva ir tuvāk pārējai Rietumeiropai, un ar Igaunijas ļoti labi attīstītajiem ūdens savienojumiem ar Skandināviju.
“Protams, savu lomu spēlē arī ģeopolitiskie notikumi pasaulē, taču ir vērts ņemt vērā, ka tāda pati ietekme ir arī uz citām Baltijas valstīm,” atzina Kalniņš.
Viņaprāt, Latvijas konkurētspēju ar kaimiņvalstīm ietekmē arī nodokļu politika, piemēram, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanai Lietuvā un darbaspēka nodokļi Igaunijā.
“Svarīgi ir arī veidot valsts tēlu un investēt mārketinga aktivitātēs, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību,” sacīja Kalniņš, piebilstot, ka, aplūkojot tūrisma budžetu citās valstīs, nāktos secināt, ka Latvijā tas ir viens no mazākajiem, kas daudzējādā ziņā norāda arī uz likumsakarību, ka mums ir mazāk ārvalstu tūristu nekā kaimiņvalstīm.
Lai uzlabotu situāciju, viņaprāt, ir nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas, lai agresīvi popularizētu valsts un īpaši tūrisma nozares tēlu ārvalstu mērķa tirgos, un nevajadzētu baidīties investēt vairāk nekā kaimiņvalstīs, jo šādas investīcijas vidējā termiņā nesīs ievērojamus nodokļu ieņēmumus valsts kasē un radīs iespēju uzņēmējiem kļūt finansiāli spēcīgākiem un pēc tam ieguldīt līdzekļus savā attīstībā.
“Lai to panāktu, valdībai ir jāsaprot viesmīlības nozares kā eksporta nozares ieguldījums tautsaimniecībā un jāveic pārdomāti un finansiāli ietilpīgi ieguldījumi šīs nozares atdzīvināšanā,” teica Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka 2022. gadā ārvalstu tūristi Latvijas ekonomikai ienesa vienu miljardu eiro, kas ir aptuveni 14% no Latvijas kopējā pakalpojumu eksporta, tāpēc ir svarīgi izprast nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un nebaidīties investēt tās attīstībā un ārvalstu tūristu piesaistē.
Aplūkojot triju Baltijas valstu nozaru finanšu datus, asociācijas vadītājs norādīja, ka viesmīlības nozares kaimiņvalstīs ir finansiāli spēcīgākas un labāk kapitalizētas. Piemēram, 2021. gadā Latvijā naktsmītņu nozares uzņēmumu pašu kapitāla īpatsvars bilancē bija 8%, Lietuvā – 38%, Igaunijā – 47%, savukārt ēdināšanas nozarē Latvijā – 3%, Lietuvā – 26%, bet Igaunijā – 42%.
“Šie skaitļi liecina, ka Latvijā kaut ko darām nepareizi, tāpēc valdībai ir jākoncentrējas uz konkurētspējas izlīdzināšanu ar citām Baltijas valstīm, vai nu veicot nepieciešamās investīcijas, vai ieviešot konkurētspējīgu un attīstībai labvēlīgu nodokļu politiku,” uzsvēra Kalniņš.
Jautāta par tūristu plūsmu uz Latviju šogad, asociācijas vadītāja skaidroja, ka dati par ārvalstu ceļotājiem pa valstu grupām liecina, ka Latvija šovasar ir atguvusies un pat nedaudz pārsniegusi 2019. gada rādītājus Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas ceļotāju skaita ziņā. Vienlaikus var secināt, ka Latvijā pavadīto nakšu skaits uz vienu ceļotāju ir samazinājies, kas, pēc Kalniņa teiktā, liecina, ka tuvāko valstu iedzīvotāji Latviju apmeklē galvenokārt vai nu nedēļas nogalēs, vai īsos ceļojumos, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti.
Tikmēr šovasar ļoti būtiski samazinājies ārvalstu ceļotāju skaits no Vācijas, Francijas un Spānijas, kas, kā norādīja asociācijas vadītājs, skaidrojams ar ģeopolitiskajiem notikumiem un Latvijas atrašanos blakus Krievijai.
“Pirms Kovid-19 pandēmijas aptuveni trešdaļu no kopējā ārvalstu tūristu skaita veidoja viesi no Krievijas, kuriem tagad ir aizliegts iebraukt tūrisma nolūkos, un diemžēl šo tirgus daļu vēl neesam spējuši aizstāt ar ceļotājiem no citām valstīm,” atzina Kalniņš, piebilstot, ka ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā šovasar bija par aptuveni 15-20% mazāks nekā 2019. gadā.
Jautāts par nozares aktuālajām prioritātēm, Kalniņš cita starpā minēja nepieciešamību ieviest īstermiņa izmitināšanas regulējumu, kas palīdzētu risināt nozares uzņēmēju sāpīgos jautājumus par privāto dzīvokļu un cita veida izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju negodīgu komercpraksi.
Viņš uzsvēra, ka šāds regulējums jau ir ieviests vairākās ES valstīs un arī citas valstis plāno to ieviest. “Būtībā tas nozīmēs, ka likumā tiks nodalīta īstermiņa īre no ilgtermiņa īres, nosakot konkrētus nosacījumus īstermiņa īrniekiem, kas jāizpilda, lai varētu nodarboties ar šāda veida saimniecisko darbību,” skaidroja Kalniņš.
Pēc viņa teiktā, regulējuma ieviešana arī stimulēs nodokļu nomaksu, kas būs būtisks papildinājums valsts budžetam un mazinās ēnu ekonomiku, kā arī radīs godīgus spēles noteikumus starp īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un klasisko izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Asociācija šajā jautājumā aktīvi strādā ar Ekonomikas ministriju un cer, ka tas tiks ieviests pēc iespējas ātrāk, apstiprināja Kalniņš.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.