Table of Contents
Ministrijas un neatkarīgās iestādes 2023. gada budžetā prioritāriem pasākumiem papildus vēlas 2,23 miljardus eiro, lai gan nākamā gada fiskālā telpa jeb līdzekļi papildus pasākumu finansēšanai ir 215,1 miljons eiro.
Ministru kabinets ceturtdien, 22. decembrī, ārkārtas sēdē skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomiskās prognozes un uzklausīja ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025. gadam.
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi prioritāro pasākumu īstenošanai 2023. gadam kopā veido 2,23 miljardus eiro, 2024. gadam – 2,99 miljardus eiro un 2025. gadam – 3,04 miljardus eiro.
Tajā pašā laikā no FM aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, izriet, ka fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 215,1 miljons eiro, 2024. gadā – 444,2 miljoni eiro un 2025. gadā – 408 miljoni eiro.
FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim.
Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%.
Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2% līmenī.
Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 5% no IKP apmērā, kas ir par diviem procentpunktiem zemāks nekā prognozēts iepriekš, pateicoties virsplāna nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem augstas inflācijas un darba samaksas fonda pieauguma rezultātā. Tāpat zemāki nekā plānots šogad tiek prognozēti izdevumi energoatbalsta pasākumiem, ņemot vērā iesniegumus par pieteiktajām atbalsta izmaksām līdz decembra vidum un sagaidāmo apmēru gada nogalē.
Ja 2020. un 2021. gadā kopējais atbalsts pamatā Covid-19 mazināšanai tika sniegts attiecīgi 1,3 miljardu eiro jeb 4,2% no IKP, un 2,3 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP apmērā, tad šogad visiem trim atbalsta veidiem – Covid-19, energoatbalstam un Ukrainas civiliedzīvotājiem – plānoti līdzekļi 2,5 miljardu eiro jeb 6,3% no IKP apmērā. Savukārt 2023. gadam pašlaik ieplānoti 744 miljoni eiro jeb 1,7% no IKP.
FM skaidroja, ka atbalsta ietekme veido nozīmīgu daļu no vispārējās valdības budžeta bilances, pasliktinot to 2020. gadā par 3,2% no IKP, 2021. gadā par 6,2% no IKP, savukārt atbalsta ietekme uz deficītu 2022. gadā tiek prognozēta 4% no IKP un 2023. gadā 1,7% no IKP.
Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 2,6% no IKP 2023. gadā, 0,4% no IKP 2024. gadā un 0,4% no IKP 2025. gadā.
Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu “slogu” vidējā termiņā ap 30% no IKP. Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2023. gadā līdz apkures sezonas beigām paredzēts atbalsts 600 miljoni eiro.
Salīdzinot ar oktobrī apstiprinātajām prognozēm, pamatojoties uz pārskatītajiem makrodatiem un valdības pieņemtajiem lēmumiem oktobrī-decembrī, ir palielināti valsts budžeta izdevumi aizsardzībai, sasniedzot 2,5% no IKP 2025. gadā, valsts pensijām, atlīdzībai, lai nodrošinātu gan solīto palielinājumu pedagogiem, gan minimālo algu 620 eiro apmērā no 2023. gada un 700 eiro no 2024. gada. Tāpat palielināti uzturēšanas izdevumi saistībā ar energoresursu cenu sadārdzinājumu un ēdināšanas pakalpojumu cenu pieaugumu un procentu maksājumi par valsts parāda apkalpošanu.
Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos un kas ņem vērā, ka nākamajos četros gados ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības ap septiņiem miljardiem eiro, vispārējās valdības parāds uz 2022. gada beigām varētu veidot ap 41% no IKP un uz 2023. gada beigām 42% no IKP. Prognozēts, ka 2024.-2025. gadā vispārējās valdības parāds būs zem 40% no IKP.
Salīdzinot ar 2022. gada augusta prognozēm, kas apstiprinātas oktobrī, vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2022. gadā ir būtiski uzlabojusies no -1,8% līdz -0,2%. FM skaidroja, ka pamatā to noteica inflācijas ģenerētais ieņēmumu pieaugums, kā arī izlaižu starpības izmaiņas. Vidējā termiņā atbilstoši jaunākajām prognozēm gan strukturālā bilance pie nemainīgas politikas, gan strukturālās bilances mērķi ir augstāki, ir pieaugusi arī starpība starp to vērtībām, tātad ir palielinājusies arī fiskālā telpa.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.