Neskatoties uz patiesi vasarīgajiem laikapstākļiem maijā, jūnijā un jūlijā, strādājošie Latvijā nesteidzas doties garā atvaļinājumā, dodot priekšroku vairākkārtējai atpūtai īsajās nedēļas nogalēs.
Gandrīz 60 % no visiem šogad iesniegtajiem atvaļinājuma pieprasījumiem bija līdz vienai kalendāra nedēļai, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju apkopotie dati.
No kategorijas “atvaļinājums bija uz laiku līdz vienai kalendārajai nedēļai” visbiežāk tika pieprasīta viena brīvdiena, ko tomēr nevar uzskatīt par pilnu atvaļinājumu. Parasti tā nav veltīta atpūtai, bet gan sadzīves jautājumu risināšanai vai ārsta apmeklējumam.
Savukārt 7 kalendārās dienas pēc kārtas šogad izvēlējās 12 % no visiem respondentiem. Aptuveni tikpat daudz brīvdienu kopā bija 14 kalendārās dienas. Tie ir arī garākie atvaļinājumu periodi, ko darba ņēmēji sev ir atvēlējuši.
Kādreiz populāro mēnesi ilgo atvaļinājumu tagad izmanto tikai neliela daļa Latvijas darba ņēmēju. Piemēram, 28 dienas jeb četras kalendārās nedēļas atpūtās tikai 3 procenti strādājošo, bet 30 dienas atpūtās mazāk nekā 1 procents.
“Dinamiskā uzņēmējdarbības vide, profesionālā specializācija un kvalificēta darbaspēka trūkums ir radījuši jaunu realitāti, kurā darba devējs vairs nevar iztikt bez darbinieka dažas nedēļas.
Pienākumu sadale starp kolēģiem problēmu atrisina tikai daļēji, jo bieži vien projektu virzībai uz priekšu ir nepieciešamas ierobežota darbinieku skaita zināšanas un prasmes,” norāda eksperts Viesturs Šlaidins.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.