Ir sākusies jaunā aukstā sezona. Daudzi cilvēki valstī to gaida ar bailēm. Vai atkal nāks briesmīgie rēķini?
Lētāk, bet ne tik daudz
Pārejam pie lietas būtības: siltums būs lētāks nekā pagājušajā ziemā, bet joprojām daudz dārgāks nekā 2020. un 2021. gadā.
Gandrīz pirms gada, 2022. gada septembra sākumā, Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem bija ļoti nepatīkama pieredze. Uzņēmums “Rēgas siltums” paziņoja, ka divkāršo siltumapgādes tarifu – no 85,45 līdz 170,59 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa.
Tarifu kāpums tika skaidrots ar energoresursu sadārdzināšanos, emisiju kvotu sadārdzināšanos, saražotās enerģijas apjoma samazināšanos gandrīz uz pusi, kā arī neparedzētām izmaksām, kas uzkrātas pagājušajā apkures sezonā. Un, protams, karš Ukrainā. Tā dēļ dabasgāzes cenas Eiropā sasniedza vēl nebijušu līmeni.
Taču pēc brīža iedzīvotāji tika nomierināti – viņi paziņoja, ka rēķini pieaugs “tikai” par 40 procentiem. Paldies vietējai valdībai. Varas iestādes, baidoties no mājsaimniecību masveida bankrota, atrada līdzekļus cenu pieauguma kompensēšanai, solot segt pusi no siltumenerģijas cenas pieauguma virs 68 eiro par megavatstundu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kompensāciju, maksa par apkuri ir palielinājusies no 85,45 līdz 119,30 eiro par megavatstundu.
No Rīgā nepieciešamās siltumenerģijas uzņēmums 30 procentus saražo pats, bet 70 procenti tiek iepirkti. Nozīmīgākais siltuma ražotājs ir valsts uzņēmums Latvenergo. R?gas siltums ražo 50 procentus siltumenerģijas, izmantojot šķeldu, un 50 procentus, izmantojot dabasgāzi. Pēdējā pagājušajā ziemā bija ārkārtīgi dārga. Tagad tā ir kļuvusi daudz lētāka, taču joprojām ir daudz dārgāka nekā pirms pāris gadiem.
Pagājušajā ziemā R?gas siltums atkal paaugstināja tarifus, lai gan ne pārāk daudz, bet pavasarī tos nedaudz samazināja. Pašreizējais tarifs, kas ir spēkā no 2023. gada 15. maija, ir 91,26 eiro par megavatstundu. Arī šajā gadījumā tas ir skaitlis bez nodokļa.
Kā redzams, ja nenotiks nekas ārkārtējs, galvaspilsētas iedzīvotāji nākamajā ziemā saņems mazākus rēķinus, bet ne par daudz. Valsts atbalsts tika atcelts jau sen, tāpēc tagad visi priecājas tikai par saviem līdzekļiem.
Tas nav tikai karš
2020. gadā siltums Latvijas galvaspilsētā maksās 40-50 eiro par megavatstundu. Taču, sākot ar 2021. gada septembri, sākās straujš kāpums. Tad enerģijas cenas sāka strauji augt. Kara vēl nebija, bet tā gars jau virmoja gaisā – Krievijas Federācija sāka šantažēt Eiropu ar gāzi, noslēdzot un aizverot vārstu.
Plus sekas, kas saistītas ar cīņu pret pandēmiju. Izslēdzot pasaules ekonomiku un pēc tam pēkšņi atlaižot grožus, citu rezultātu nevarēja gaidīt. Strauji pieauga ne tikai gāzes cenas, bet arī visu pārējo energoresursu cenas, kuru noteikšanā Krievija nebija iesaistīta.
Pareizā dinamika
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem nākamajā apkures sezonā siltuma tarifs lielākajā daļā Latvijas pilsētu būs no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu.
Regulators apgalvo, ka enerģijas (gāzes un šķeldas) cenu dinamika dod pamatu gaidīt tarifu samazinājumu tuvākajos mēnešos. Tajā pašā laikā, norāda SPRK, tarifi vairs nebūs tādā pašā līmenī kā, piemēram, 2021. gadā. Tomēr to mēs jau tagad saprotam, bez amatpersonām.
“Lai gan lielāko daļu no siltumenerģijas tarifa veido tieši kurināmā izmaksas, šogad nedaudz pieaugušas arī citas uzņēmumu izmaksas, kas saistīts ar vispārējo cenu pieaugumu valstī. Attiecīgi tas ietekmē arī siltumapgādes pakalpojumu izmaksas,” piebilst regulators.
Kas notika?
Kas ir mainījies, salīdzinot ar situāciju pirms gada? Karš joprojām turpinās.
Viens no lielākajiem faktoriem ir Ķīnas ekonomiskās attīstības palēnināšanās. Pirms dažiem mēnešiem visi domāja, ka ar rokas mājienu pandēmiju atcēlusī Ķīna pēc karantīnas hibernācijas uzreiz uzlēks mākoņos. Taču tā nenotika, sistēmiskās kļūdas šajā valstī izrādījās lielākas, nekā gaidīts. Līdz ar to nepiepildījās prognozes, ka Āzijas pūķim vajadzēs arvien vairāk gāzes. Tāpēc nav gaidāms globāls gāzes pieprasījuma pieaugums, kas attiecīgi samazina cenu.
Vēl viens faktors ir Eiropas gāzes krātuvju piepildījums. Tā šobrīd pārsniedz 80 %, kas arī nebija gaidīts. Pirms vasaras sākuma Eiropu biedēja vēl nepieredzēts karstums, kura dēļ iedzīvotāji sāks dedzināt elektroenerģiju savos gaisa kondicionieros (ne tikai Latvijā sadedzina gāzi, lai iegūtu elektroenerģiju). Karstuma vilnis tiešām bija, taču tas bija īslaicīgs un tikai četru valstu dienvidu reģionos – Spānijā, Francijā, Itālijā un Grieķijā.
Lai ko arī teiktu ekoaktīvisti, mēs atzīstam, ka dienvidos ir normāli, ka ir karsti. Tas, protams, ir šajos laikos briesmīga ķecerība un ķecerība, bet spāņu siesta nav izgudrota vakar, bet gan pirms vairākiem simtiem gadu, kad arī dienā bija tik karsts, ka negribējās neko darīt. Nu, bet tie, kas ir noguruši no saules, var doties atvaļinājumā pie mums, uz Baltijas valstīm. Ikdienas lietus atvēsinās viņu pārkarsušās galvas.
Dieva palīdzība
Katrā ziņā drūmākās prognozes nepiepildījās. Atceros, ka pirms gada daudzi komentētāji bija burtiski histēriski, pareģojot nenovēršamu bankrotu un pilsētu ielās klīstošus bezpajumtnieku pūļus, ko veidoja uz ielas izmestie par nemaksāšanu. Neviens nebankrotēja, neviens nevienu nekur neizmeta. Turklāt nekas neliecina par to, ka cilvēki būtiski ierobežotu savu patēriņu. Koncertzāles ir pilnas ar skatītājiem, veikali ar pircējiem, ceļi ar automašīnām. Tūrisma aģentūras tūkstošiem latviešu sūta uz siltiem, nevis lētiem galamērķiem.
Bet, protams, priecāties ir pāragri. Mēs atrodamies Otrā pasaules kara mēroga kara vidū. Var gaidīt jebko.
Turklāt nākamajā ziemā daudziem cilvēkiem būs grūtāk pārdzīvot nekā iepriekšējā. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju naudas uzkrājumus ir samazinājuši pārmērīgi augstie tarifi par apkuri un elektrību. Daži cilvēki tos ir pilnībā izsmēluši. Strauji aug arī cenas visam pārējam, tostarp pārtikai, pakalpojumiem, mājokļiem utt. Tomēr pēdējā laikā inflācija ir nedaudz samazinājusies. Visticamāk, līdz gada beigām tā sasniegs viena cipara līmeni. Kopumā, Dievs, palīdzi mums!
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.