18. septembrī viņsaulē devies gleznotājs un pedagogs Vladimirs Kozins, informēja Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins.
Gleznotāja Kozina daiļrade veidojās latviešu, baltkrievu un ebreju kultūru saplūsmē. Darbos mākslinieks pasauli atveidojis nosvērti, apcerīgi, gleznotos tēlus ietverot līdzsvarotās tonālās kompozīcijās. Liela nozīme mākslinieka daiļradē bija jaunībā apmeklētajām veidošanas nodarbībām, kur gūtās prasmes vēlāk glezniecības kompozīcijām piešķīra plašākā dimensijā tvertu viengabalainību un stabilitāti.
Sākot no 20.gadsimta vidus Kozins radoši darbojās un dzīvoja līdzi Latvijas mākslas procesiem. Viņš piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Krievijā, Uzbekistānā. Radošos braucienos mākslinieks apmeklējis Franciju, Spāniju, Itāliju, Krieviju un citas valstis. Gleznotājs savā daiļradē strādājis eļļas tehnikā un radījis lielformāta figurālas kompozīcijas, batālijas un ainavas žanra, arī klusās dabas kompozīcijas, veidojis nozīmīgu latviešu kultūras darbinieku portretus.
Kozins dzimis 1922. gada 17. septembrī Gomeļas guberņā, Starodubas rajona Ļevenkas sādžā, Krievijā. Kozinu ģimenei pārceļoties uz Bežicas pilsētu Brjanskas apgabalā, māksliniekam bija iespēja apmeklēt Bežicas Pionieru pils veidošanas pulciņu, kuru tolaik vadīja Krievijas vāciete Zinaida Meijere. Pulciņā pasniedzējas vadībā tika veidotas žanriskas figūriņas, kas tika eksponētas Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Tas Kozinam deva pārliecību turpināt iegūt mākslas izglītību. Pirmo māksliniecisko izglītību viņš ieguva Vitebskas Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļā.
Kozins piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos iekļāvās Latvijas kultūrā. 1945. gadā Kozins iestājās Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kozins akadēmijas Stājglezniecības meistardarbnīcu absolvēja 1949. gadā ar diplomdarbu “Ganāmpulki ceļā uz aizmuguri”.
Kozins bija Mākslas akadēmijas ilggadējs pasniedzējs, kā mācībspēks viņš strādāja akadēmijā no 1949. gada līdz 1999. gadam.
Pēc studijām mākslinieks tika uzaicināts kļūt par akadēmijas Glezniecības katedras asistentu līdzās gleznotājiem Raimondam Auniņam un Eduardam Vītolam.
1953. gadā Kozinu apstiprināja par docentu un 1964. gadā par profesoru. Mākslinieks ilglaicīgi vadīja akadēmijas Glezniecības un kompozīcijas katedru. Kozins kā pedagogs piedalījās vairāku latviešu gleznotāju paaudžu audzināšanā un radošā redzesloka paplašināšanā, deva ieguldījumu plenēra, reālistiskās glezniecības un tās krāsu redzējuma popularizēšanā.
Kozins bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1952. gada. Mākslinieks bija ievēlēts arī savienības valdē, darbojās kā Gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs un bija savienības Revīzijas komisijā. No 1949. gada bija arī LPSR Mākslas fonda biedrs un vēlāk valdes priekšsēdētājs. Mākslinieks darbojies LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā.
Zīmīga vieta Kozina daiļradē kopš diplomdarba tika atvēlēta Otrajā pasaules karā piedzīvotajiem iespaidiem Kaukāzā, Ukrainā, Baltijas valstīs.
PSRS Padomju armijas veterānu kustība bija ideoloģiski motivēta un kara dalībniekiem bija priekšrocības izglītības iespējās un sociālajās garantijās. Karam veltītu un kara veterānu izstāžu rīkošana Latvijā aktualizējās 20.gadsimta sešdesmitajos, astoņdesmitajos gados, kad Kozins vadīja Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku – kara veterānu sekcijas biroju, kas organizēja dažādus pasākumus un izstādes.
Kozina personālizstādes notikušas Gulbenes vēstures un mākslas muzejā, galerijā “Nellija”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izstāžu zālē “Arsenāls” un Rīgas Mākslas telpā, Rietumu bankas Mākslas telpā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un citās.
Mākslinieks strādājis arī akvareļglezniecībā, veidojis grāmatu grafiku un ilustrācijas. Kozins par pedagoga devumu gleznotāju paaudžu audzināšanā un viņa radošo sniegumu ir saņēmis vairākus apbalvojumus. Viņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Atvadīšanās no gleznotāja un pedagoga notiks 4. oktobrī plkst. 12 Rīgas II Meža kapu kapličā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.