Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāve apliecina Kremļa mēģinājumus jebkādā veidā neitralizēt sev bīstamos un neizdevīgos cilvēkus, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Viņš norādīja, ka ne velti Navaļnijs pirms vairākiem gadiem tika ieslodzīts stingra režīma kolonijā, prom no sabiedrības uzmanības. Baloža ieskatā bija skaidrs, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma laikā opozīcijas līderis netiks atbrīvots.
“Varu piekrist Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītajam, ka faktiski tā bija slepkavība, kas norisinājās pakāpeniski, vairāku gadu garumā,” sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Runājot par to, vai Navaļnija nāve varētu izraisīt plašākus protestus Krievijā, Balodis atzīmēja, ka viņš uz šo jautājumu skatās skeptiski, jo Krievijas sabiedrība ir salīdzinoši apātiska un mēģina izvairīties no riskiem, gribot vienkārši dzīvot savu dzīvi un neizsaukt uz sevi aktīvu režīma pretdarbību.
“Pastāv iespēja, ka mobilizēsies kāda daļa Navaļnija atbalstītāju, taču jāsaprot, ka šie cilvēki faktiski atrodas trimdā. Jāsaka, ka pašreizējā Krievijā protestu potenciāls nav pilnībā izsīcis, taču runa nav par lieliem protestiem, kas varētu būtiski mainīt režīma uzstādījumus,” teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.
Viņš norādīja, ka gaidāmo Krievijas prezidenta tā dēvēto vēlēšanu kontekstā var parādīties mēģinājumi mobilizēt Navaļnija atbalstītājus un pret Putina noskaņotos, taču plaši protesti nav gaidāmi. Pētnieks uzsvēra, ka Kremlis skaidri un gaiši ir licis saprast, kāda būs reakcija uz pretošanos režīmam. Dodoties protestos, cilvēki veic zināmu aprēķinu, kāds ir potenciālais ieguvums un riski, un vairumam sabiedrības tomēr piemīt tendence izvairīties no sarežģījumiem.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde. Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.
Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu. Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.
Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu “Novaja Gazeta” paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot. Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis “normāli”. Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.
Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par “krāpšanu” un “necieņu pret tiesu”, bet 2023.gada augustā – 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.
Navaļnijs decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.