No nākamā mācību gada varētu aizliegt mobilo tālruņu izmantošanu skolās līdz 6. klasei

No nākamā mācību gada varētu aizliegt izmantot mobilos tālruņus skolās 1.- 6.klašu skolēniem, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību priekšmeta programmas apgūšanai, šādus grozījumus Izglītības likumā šodien atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā. Skolu pārziņā paliks arī izlemt, vai skolēni telefonu varēs atstāt skolas somā, vai tos būs jānovieto atsevišķā vietā.

AtseviÅ¡Ä·us deputātus uztrauca, ka jautājums, kur glabāt telefonus, realitātē varētu kļūt “ļoti nopietns”. Deputāte Ilze Vergina (JV) aicināja paÅ¡valdÄ«bu izglÄ«tÄ«bas pārvaldes neatstāt skolu vadÄ«bu vienu paÅ¡u ar iecerētajiem grozÄ«jumiem.

Pretējās domās bija deputāte Antoņina ŅenaÅ¡eva (P). “Mēs nerakstām [likumā], kur viņi atstāj savas kurpes, kad viņi ienāk skolā. [Iekšējās kārtÄ«bas] noteikumi pasaka, ka viņi staigā maiņas apavos,” sacÄ«ja deputāte.

Pārāk neaizrauties “ar regulāciju” un “kastu izmēriem” aicināja arÄ« opozÄ«cijas deputāts Edgars Tavars (AS), tostarp jautājumā, vai ar likumu jāaizliedz citu viedierīču, piemēram, viedpulksteņu izmantoÅ¡ana skolās.

“Pamatproblēma ir viedtālruņos. Bērni, dzirdot Å¡os priekÅ¡likumus, var atnākt ar kombaina akumulatoru, paņemt televizoru un ieslēgt “PlayStation”. Mēs visu to atrunāsim? Neiesim galējÄ«bās,” pauda deputāts.

Aizliegums par telefonu izmantošanu varētu attiekties arī uz pirmsskolas audzēkņiem.

PriekÅ¡likumu iesniedza opozÄ«cijas deputāts Česlavs Batņa (AS). Viņaprāt, ar grozÄ«jumiem likumā “no vecāku iejaukÅ¡anās izglÄ«tÄ«bas procesā” tikÅ¡ot pasargātas tās skolas, kuras pēc savas iniciatÄ«vas jau ieviesuÅ¡as telefona lietoÅ¡anas ierobežojumus.

“Bērns skolā nenāk izklaidēties pie telefona, bērns skolā nāk mācÄ«ties un iegÅ«t zināšanas,” sacÄ«ja Batņa.

To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

Par grozījumu projekta virzīšanu trešajām jeb galīgajam lasījumam komisija vienojās lemt rīt.

Jaunākajā UNESCO Globālās izglÄ«tÄ«bas monitoringa ziņojumā “TehnoloÄ£ijas izglÄ«tÄ«bā” valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacÄ«jumus tam, kā tehnoloÄ£ijas tiek izstrādātas un izmantotas izglÄ«tÄ«bā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadÄ«tu mācÄ«Å¡anu un mācÄ«Å¡anos.

Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.

Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu esot pieslēgtas internetam.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.

Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.