Sestdien pusnaktī noslēdzoties kandidātu pieteikšanas termiņam, jauni pretendenti uz Valsts prezidenta amatu nav pieteikti un vēlēšanās maija izskaņā uz augsto amatu kandidēs trīs partiju virzītie pārstāvji.
“Apvienotais saraksts” (AS) Valsts prezidenta amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, “Progresīvie” – publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, bet “Jaunā vienotība” (JV) – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Pīlēnu amatam izvirzījuši AS deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Andrejs Svilāns, Atis Deksnis, Aiva Vīksna, Ieva Brante, Ingmārs Līdaka, Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis, Igors Rajevs, Andris Kulbergs un Edgars Putra.
Pinto par Valsts prezidenta amata kandidāti izvirzījuši “Progresīvo” deputāti Kaspars Briškens, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Jana Simanovska, Edgars Zelderis, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa un Andris Sprūds.
Savukārt zem pieteikuma par Rinkēviču parakstus likuši JV deputāti Ainars Latkovskis, Jānis Reirs, Hosams Abu Meri, Agnese Krasta, Inga Bērziņa, Jānis Skrastiņš, Rihards Kozlovskis, Agita Zariņa-Stūre, Edmunds Jurēvics un Andrejs Judins.
Nacionālā apvienība (NA), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) un “Stabilitātei” kandidātus Valsts prezidenta amatam nav pieteikušas.
Nevienam no trim prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav pārliecinoša balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās. Par Pīlēnu līdz šim visai atbalstoši ir izteikušās opozīcijā esošās partijas LPV un “Stabilitātei”, taču LPV līderis Ainārs Šlesers ir paudis, ka atbalsta gadījumā sagaida, ka Pīlēns spers soļus Krišjāņa Kariņa (JV) valdības nomaiņai, kurā AS ir viena no koalīcijas partijām. Publiski ir spekulēts, ka Pīlēnu varētu ievēlēt tikai ar AS un opozīcijas balsīm, par viņu nobalsojot arī ZZS un deputātei Glorijai Grevcovai, taču ZZS līdz šim nav paudusi skaidru atbalstu kādam no kandidātiem.
Rinkēvičam un Pinto pašlaik atbalstu ir paudušas tikai viņus izvirzījušās partijas – JV un “Progresīvie”. Par Pinto izredzēm iegūt amatu politikas eksperti līdz šim izteikušies skeptiski, savukārt Rinkēviča gadījumā tiek saskatītas iespējas iegūt NA un arī “Progresīvo” atbalstu gadījumā, ja Pinto izkritīs jau pirmajā balsojuma kārtā. Taču NA līdz šim nav formulējusi, kā tā balsos Valsts prezidenta vēlēšanās, turklāt arī ar visu trīs šo partiju atbalstu būtu par maz un Rinkēviča ievēlēšanai būtu jāmeklē vēl kādas balsis.
Paralēli politikas kuluāros izskan pieļāvumi, ka šajā vēlēšanu kārtā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts, nevienam no kandidātiem nesavācot nepieciešamo atbalstu. Tāpat atsevišķi koalīcijas politiķi arvien mudina tajā ietilpstošās partijas – JV, AS un NA – vienoties par vienu kandidātu.
Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās no kandidēšanas uz otro termiņu. Viņu amatam bija gatava virzīt NA un atbalstīt JV, taču vienotu atbalstu koalīcijā iegūt neizdevās, tātad arī viņa pārvēlēšanai būtu pietrūcis balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
Latvijā prezidentam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, bet ietekme uz likumdošanu un izpildvaru ir limitēta, tomēr prezidents var iniciēt likumprojektus un viņam ir vērā ņemama loma valdību veidošanas laikā, nominējot premjera amata kandidātus.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.