Šobrīd Nacionālais veselības dienests (NVD) kopā ar Veselības ministriju (VM) strādā pie tā, lai kritiskās situācijās iestāde varētu papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar kādu jaunu medikamentu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina – lai arī medikamentu piegādes ir regulāras, tomēr būtiski pieaudzis tādu zāļu kā ibuprofēna, paracetamola un antibiotiku patēriņš, pārsniedzot piegāžu apjomus. Piemēram, 2022.gadā kopējais antibiotiku patēriņš sasniedza 2 235 664 vienības, kamēr 2021.gadā – 1 583 410.
Pēc viņas paustā, 12.janvārī aptiekām tika piegādātas 2004 antibiotiku vienības, un piegāžu apjomi esot vēl lielāki nekā iepriekš, tomēr ne tik lielas, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vajadzīgo krājumu.
Arī situācija zāļu tirgū liecina, ka pieprasījums pēc šiem medikamentiem ir lielāks par piegāžu apjomiem. Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs norādīja, ka ZVA meklē iespējas, kā nodrošināt piegādes, sazinoties ar ražotājiem, vairumtirgotājiem un izsniedzot steidzamības kārtā visas nepieciešamās atļaujas zālēm.
“Jāsaprot, ka līdzīgi kritiski amoksicilīnu saturošu medikamentu trūkumi ir 26 no 27 Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd vairumtirgotājiem izaicinoši atrast, kur vēl smelties papildu resursus un krājumus, savukārt tos medikamentus, ko piedāvā Latvijas aptiekas, izķer ļoti ātri. Šāda situācija raksturīga daudzām zālēm,” viņš skaidroja.
Ģimenes ārsts un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs vērsa uzmanību, ka antibiotiku pieejamība šobrīd ir ļoti apgrūtināta, piemēram, vienīgais amoksicilīnu saturošs kompensējamais medikaments “Moxilen” jau ilgu laiku nav pieejams, un tuvākā piegāde pēc VM datiem būs tikai 13.februārī. Pēc viņa paustā problēmas ir gan ar dažām aktīvām vielām, gan arī ar to, ka nav ko pacientiem piedāvāt kompensējamās zāļu sistēmas ietvaros tiem pacientiem, kuriem šie medikamenti pienākas ar atlaidi.
Dzalbs aicināja alternatīvo medikamentus, kas Latvijā pieejami un kas satur amoksicilīnu, steidzamā kārtā iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā.
Bokta skaidroja – ja kāds medikaments vispār Latvijā nav pieejams, tad tā iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā pieejamību neatrisinās. Viņa minēja, ka, piemēram, bērniem līdz divu gadu vecumam ir pieejams M saraksts, kur visi kompensējamo zāļu sarakstā esošie medikamenti tiem būs pieejami ar 50% kompensāciju. Savukārt reto slimību ārstēšanai paredzētie medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā tikai tad, ja tam seko finansējums.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja piebilda, ka šobrīd tiek domāts par to, ko darīt situācijās, kad trūkst viens medikaments, kā to iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā un kādā veidā to varētu īslaicīgi aizvietot ar reģistrā esošajiem. Iespējams, tas prasīs arī grozījumus likumdošanā.
Tikmēr slimnīcās šobrīd situācija nav labāka, taču par to, ka ir grūtības sagādāt amoksicilīnu, ibuprofēnu un citus medikamentus, farmaceiti runā jau gadiem. Savukārt nereģistrētie medikamenti ne vienmēr ir dabūjami, uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. Ņemot vērā, ka valstī ir būtiskās zāļu rezerves, viņa aicina zāļu sarakstā iekļaut tos medikamentus un aktīvās vielas, kas būtu nepieciešami stacionēto pacientu ārstēšanai, lai vismaz krīzes situācijā tos varētu ārstēt.
Kaupere atzina, ka tas būtu nepieciešams ne tikai militāro apstākļu gadījumā, bet arī sadzīves katastrofu gadījumā, kā piemēram, tas noticis Jēkabpilī. Šobrīd VM aktīvi strādā, lai minēto sarakstu izveidotu.
“Šobrīd būtiski ir apzināt sarakstu, saprast kādas ir reālās izmaksas. Runa ir par triju vairāku mēnešu būtisko zāļu krājumu turēšanu. Ja mēs jau šobrīd saņem bažas no slimnīcu puses, lai gan tām jau Covid-19 sākumā bija uzlikta prasība turēt krājumus vismaz trīs mēnešu patēriņā, tas nozīmē, ka šādās situācijās šo te krājumu nodrošināšana nav efektīva,” pauda Kaupere.
Komisijā vienojās atgriezties pie problēmrisinājumiem pēc trim mēnešiem, kad varētu būt gatavs VM izstrādātais zāļu saraksts valsts zāļu rezerves fondam. Par problēmsituāciju plānots ziņot arī veselības ministrei Līgai Meņģelsonei.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.