Nesen kļuva zināms, ka Apple un Nvidia plāno pievienoties Microsoft kā investori OpenAI, ChatGPT, tērzēšanas robota ar ģeneratīvo mākslīgo intelektu, izstrādātājam. Laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), kas ziņoja par šo ziņu, brīdināja par šīs investīcijas riskiem, jo OpenAI saskarsies ar spēcīgāku konkurenci nekā jebkad iepriekš mākslīgā intelekta tirgū.
Saskaņā ar WSJ sniegto informāciju draudus rada citi jaunuzņēmumi, kas piedāvā lētākus pakalpojumus, kā arī patentēti mākslīgā intelekta modeļi, kas ir efektīvāki šaurāku problēmu risināšanā.
Jo īpaši Meta✴ Platforms saskata cerības jaunās paaudzes AI jaunuzņēmumos. Tās izpilddirektors Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pozicionē savu uzņēmumu kā parastu cilvēku aizstāvi, piedāvājot progresīvo mākslīgā intelekta modeli Llama bez maksas izmantot trešo pušu izstrādātājiem. Arī uzņēmums Google ir izlaidis atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta modeli.
Turpretī OpenAI iekasē maksu no galalietotājiem un uzņēmumiem par piekļuvi saviem jaudīgākajiem AI modeļiem. Daudzi eksperti uzskata, ka lietotāji galu galā paļausies uz dažādiem mākslīgā intelekta modeļiem – vieni no tādiem slēgta pirmkoda programmatūras piegādātājiem kā OpenAI, citi – uz to konkurentu atvērtā pirmkoda modeļiem, kuru intereses aizstāv Zuckerbergs.
Tikmēr atvērtā koda AI jau tagad efektivitātes ziņā atpaliek no novatoriskajiem AI risinājumiem, jo īpaši ikdienas biznesa lietojumprogrammās, kurām nepieciešama pastāvīga veiktspēja un zemas izmaksas.
Meta✴ šonedēļ paziņoja, ka tās Llama AI modeļa versijas programmatūras izstrādātāji un lietotāji ir lejupielādējuši gandrīz 350 miljonus reižu, kas ir 10 reizes vairāk nekā pirms gada. Savukārt OpenAI apstiprina, ka ChatGPT pakalpojumam tagad ir 200 miljoni aktīvu lietotāju nedēļā.
Kā norāda jaunuzņēmuma Adaptive ML vadītājs Julien Launay, daudziem ikdienas mērķiem mākslīgā intelekta modeļi, kas apmācīti veikt tikai noteiktus uzdevumus, būs labāk un lētāk izmantojami. Startups Adaptive ML izmanto Llama modeli, lai apmācītu nelielus, pielāgotus AI modeļus uzņēmumiem. Tos ir daudz vieglāk pielāgot nekā tādus milzīgus, slēgta koda AI modeļus kā ChatGPT, saka Lone. Un šādu modeļu lietotāju skaits pieaug. Piemēram, tādi uzņēmumi kā DoorDash, Shopify, Goldman Sachs un Zoom ir paziņojuši, ka izmanto atvērtā pirmkoda mākslīgo intelektu dažādiem uzdevumiem, sākot ar klientu apkalpošanu un beidzot ar sanāksmju apkopošanu.
Vēl viens piemērs ir Procore Technologies, kas izstrādā platformu sarežģītu būvniecības projektu pārvaldībai. Šī gada sākumā Procore pirmo reizi palaida funkcijas, kurās izmantoti lieli valodas modeļi, balstoties uz ChatGPT OpenAI ar piekļuvi, izmantojot Microsoft mākoņplatformu. Pēc tam Procore izveidoja programmatūru, kas ļauj ērti izmantot praktiski jebkuru mākslīgo intelektu visā sistēmā. Un OpenAI ChatGPT pakalpojums vairs nebija nepieciešams.
Šādos gadījumos OpenAI var rasties problēmas ar klientu noturēšanu. Lielākā daļa uzņēmumu nevēlas būt piesaistīti vienam AI pakalpojumu sniedzējam, un vismaz pagaidām AI pakalpojumu sniedzēju maiņa ir vienkārša. Tas padara OpenAI AI modeļus par konkurentiem AI risinājumiem, kurus jaunuzņēmuma klienti tagad var izstrādāt paši.
Savukārt OpenAI pārstāvis pauda viedokli, ka atvērtā koda AI konkurence palielina to speciālistu skaitu, kuri zina, kā izmantot AI, kā rezultātā palielinās arī pieprasījums pēc OpenAI pakalpojumiem.
Arī attiecībā uz drošības jautājumiem viedokļi krasi atšķiras. Slēgtu sistēmu aizstāvji apgalvo, ka tiem ir resursi un kontrole, kas palīdz novērst tehnoloģijas ļaunprātīgu izmantošanu, un ka atvērtā koda rīkus var izmantot uzbrucēji. Savukārt atklātā pirmkoda risinājumu aizstāvji aizrāda, ka viņu sistēmās ir vieglāk atklāt problēmas un novērst netīšu kaitējumu, ko būtu grūti atklāt slēgtās sistēmās, jo tās ir pieejamas publiskai kontrolei.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.