Kā aģentūrai LETA norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre, ir vēlama lielāka tālruņu operatoru iesaistīšanās cīņā pret krāpšanu pa tālruni.
Viņa norādīja, ka finanšu krāpnieki arvien vairāk nodarbojas ar krāpšanu, un bankas kopā ar tiesībaizsardzības iestādēm veic lielus ieguldījumus krāpšanas atklāšanā un novēršanā. Tomēr šajā jomā bankas vēlētos, lai vairāk iesaistītos telefona operatori, jo telefona krāpšana bieži vien notiek, izmantojot viltotus numurus.
Bayare arī norādīja, ka asociācija ir lūgusi mobilo sakaru uzņēmumus un telesakaru regulatoru aktīvāk iesaistīties krāpšanas apkarošanā, saņemot atbildi, ka tālruņu operatori to dara savu iespēju robežās.
“Ja šajā jomā ir nepieciešamas investīcijas, mēs esam aicināti tās izvērtēt un veikt, jo nedomājam, ka šī problēma var izzust, bet mums visiem kopā ir jāizmanto muskuļi, lai atpazītu un novērstu krāpšanas mēģinājumus. Tam ir nepieciešama kopīga perimetra aizsardzība, ar bankām vien nepietiek,” uzsvēra Bajāre.
Viņa arī minēja, ka ir ļoti labs kontakts ar tiesībaizsardzības iestādēm un asociācijā ir izveidota darba grupa, kas regulāri apmainās ar informāciju par jaunumiem šajā jomā un to, kā ar tiem cīnīties. “Protams, procesi, kas saistīti ar pārrobežu darbībām, vienmēr ir ilgāki un sarežģītāki, bet mēs strādājam,” piebilda asociācijas vadītāja.
Bajāre arī atzina, ka viņa ir pesimistiski noskaņota attiecībā uz to, vai jebkad būs iespējams 100 % cīnīties ar krāpšanu.
“Es domāju, ka nē, jo krāpnieki vienmēr meklē arvien jaunus veidus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu skaits,” viņa sacīja, piebilstot, ka 2021. gadā novērsti krāpšanas gadījumi trīs miljonu eiro vērtībā, bet 2022. gadā – vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, savukārt 2022. gadā nozagto līdzekļu apjoms bija 12 miljoni eiro.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.