âPaliatÄ«vÄ jeb nedziedinÄmi slimu cilvÄku aprÅ«pe LatvijÄ netiek organizÄta atbilstoÅ¡i pacientu vajadzÄ«bÄm. Å Ädu vÄrtÄjumu jaunÄkajÄ revÄ«zijÄ sniegusi Valsts kontrole (VK), norÄdot, ka tÄ nav pilnvÄrtÄ«ga veselÄ«bas aprÅ«pes sastÄvdaļa.
VK uzskata, ka paliatÄ«vÄ aprÅ«pe LatvijÄ nav pilnvÄrtÄ«ga veselÄ«bas aprÅ«pes sastÄvdaļa, jo nav radÄ«ti priekÅ¡noteikumi, lai paliatÄ«vÄs aprÅ«pes sistÄmu izveidotu atbilstoÅ¡i pacientu vajadzÄ«bÄm, un tÄ netiek nodroÅ¡inÄta efektÄ«vi visos veselÄ«bas aprÅ«pes lÄ«meÅos. Kritiski nepietiekami esot ambulatorie paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumi, kÄ rezultÄtÄ vairums pacientu nonÄk slimnÄ«cÄs, kuru kapacitÄte nav pietiekama.
KÄ atzÄ«mÄts revÄ«zijÄ, lai arÄ« kopumÄ paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacienti saÅem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus Ä£imenes Ärstu praksÄs, tomÄr tikai piektÄ daļa Å¡o pacientu saÅÄmuÅ¡i plaÅ¡Äku veselÄ«bas aprÅ«pi kÄ glikozes regulÄciju, brÅ«Äu kopÅ¡anu, asinsspiediena mÄrÄ«jumus.
PaliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientiem bÅ«tisks pakalpojums ir veselÄ«bas aprÅ«pe mÄjÄs, piemÄram, medikamentu ievadÄ«Å¡ana, enterÄlÄ baroÅ¡ana caur zondi, urÄ«na ilgkatetra un stomas aprÅ«pe, taÄu to saÅÄmuÅ¡i ne vairÄk kÄ 3% pacientu.
SarežģītÄkos gadÄ«jumos specializÄto paliatÄ«vo aprÅ«pi pie paliatÄ«vÄs aprÅ«pes speciÄlista vai paliatÄ«vÄs aprÅ«pes kabinetÄ saÅÄmuÅ¡i vÄl nedaudz virs 100 cilvÄkiem gadÄ, turklÄt reÄ£ionÄlais pÄrklÄjums ir ļoti ierobežots un lielÄkÄ daļa konsultÄciju sniegtas RÄ«gÄ, pauž VK.
VK atzinÄ«gi vÄrtÄ paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu klÄsta paplaÅ¡inÄÅ¡anos, taÄu norÄda, ka spriest par tÄ efektivitÄti Å¡obrÄ«d esot pÄragri, turklÄt 2024.gadÄ tas plÄnots nelielam skaitam – 3078 – paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientu.
KÄ norÄda VK, nepietiekamo ambulatoro paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu dÄļ slimnÄ«cas ir pÄrpildÄ«tas. StarptautiskÄ prakse savukÄrt liecinot, ka tikai nelielai daļai paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientu ir nepiecieÅ¡ami sarežģīti izmeklÄjumi un manipulÄcijas, ko var sniegt tikai slimnÄ«cÄs. RevÄ«zijÄ veiktÄ datu analÄ«ze liecina, ka LatvijÄ slimnÄ«cÄs paliatÄ«vÄs aprÅ«pes un cita profila nodaļÄs kopÄ ievietoti 50% paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientu, turklÄt lielÄkÄ daļa no tiem specializÄto paliatÄ«vo aprÅ«pi saÅÄma augstÄkÄ lÄ«meÅa klÄ«nisko universitÄÅ¡u slimnÄ«cÄs.
TomÄr slimnÄ«cu kapacitÄte nav pietiekama. Par to liecinot rindas, faktiskais hospitalizÄciju skaits, kas ik gadu ir mazÄks nekÄ ieplÄnots gada sÄkumÄ, kÄ arÄ« neizlietotais finansÄjums. PaÅ¡laik paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumus nodroÅ¡ina septiÅas no deviÅÄm slimnÄ«cÄm, kas kvalificÄjas Å¡o pakalpojumu sniegÅ¡anai, bet NacionÄlais veselÄ«bas dienests (NVD) nav apzinÄjis to visu iespÄjas nodroÅ¡inÄt paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumus, kas ir bÅ«tiski reÄ£ionÄlajai pieejamÄ«bai, vÄrtÄ VK.
SaskaÅÄ ar revidentu aplÄsÄm, ambulatoro paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu sniegÅ¡ana kopumÄ ir izmaksu efektÄ«vÄka, salÄ«dzinot ar pakalpojumu slimnÄ«cÄ. Pareizi organizÄjot paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu, pacients var saÅemt sev attiecÄ«gajÄ brÄ«dÄ« atbilstoÅ¡Äko aprÅ«pi un kopumÄ valstij tas izmaksÄtu mazÄk. Vienlaikus paliatÄ«vÄs aprÅ«pes kabineta augstÄs izmaksas un zemais unikÄlo pacientu skaits, kas vidÄji gadÄ ir 38, radot pamatu lemt par paliatÄ«vÄs aprÅ«pes kabinetu turpmÄko darbÄ«bu. AtÅ¡Ä·irÄ«gi paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumi un to saÅemÅ¡anas nosacÄ«jumi rada nevienlÄ«dzÄ«gu attieksmi pret pacientiem, kuriem ir vienas un tÄs paÅ¡as veselÄ«bas aprÅ«pes vajadzÄ«bas, secinÄjusi VK.
Revidentu vÄrtÄjumÄ, paliatÄ«vo aprÅ«pi nesaÅem visi pacienti, kam tÄ varÄtu bÅ«t nepiecieÅ¡ama. PiemÄram, 2022.gadÄ valsts apmaksÄtu paliatÄ«vo aprÅ«pi saÅÄma 12 000 pacientu, savukÄrt saskaÅÄ ar VK aplÄsÄm tÄ bÅ«tu bijusi nepiecieÅ¡ama vismaz 21 000 cilvÄku.
“AtbilstoÅ¡i starptautiskajai labajai praksei” paliatÄ«vÄs aprÅ«pes nepiecieÅ¡amÄ«bu konkrÄtam pacientam nosaka, Åemot vÄrÄ viÅa veselÄ«bas stÄvokli un slimÄ«bas simptomus. SavukÄrt LatvijÄ paliatÄ«vo aprÅ«pi attiecina uz noteiktÄm diagnozÄm, starp kurÄm nav vairÄku Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas norÄdÄ«to izplatÄ«tÄko diagnožu, kuru pacientiem arÄ« varÄtu bÅ«t nepiecieÅ¡ama paliatÄ«vÄ aprÅ«pe. TurklÄt LatvijÄ ir tÄdi specializÄtÄs paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumi, kurus var saÅemt tikai pacienti ar noteiktÄm diagnozÄm.
VK akcentÄ, ka 2023.gadÄ valstÄ« bija tikai 15 sertificÄti paliatÄ«vÄs aprÅ«pes speciÄlisti, no kuriem desmit bija darbspÄjas vecumÄ, bet tikai viens darbu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes specialitÄtÄ norÄdÄ«ja kÄ pamatdarbu. RevÄ«zijÄ tiek prognozÄts, ka lÄ«dz 2030.gadam speciÄlistu skaits bÅ«s samazinÄjies lÄ«dz septiÅiem.
Vienlaikus aplÄsts, ka LatvijÄ nepiecieÅ¡amais paliatÄ«vÄs, tajÄ skaitÄ hospisa, aprÅ«pes gultu skaits tikai onkoloÄ£ijas pacientu aprÅ«pei vien varÄtu bÅ«t no 94 lÄ«dz 188 gultÄm, bet Å¡obrÄ«d slimnÄ«cÄs kopÄ ir tikai 92 gultas.
PaliatÄ«vÄs aprÅ«pes saturs, Ä«paÅ¡i slimnÄ«cÄs, nav standartizÄts, lÄ«dz ar to praksÄ tas atÅ¡Ä·iras, klÄsta VK. Tikai Å¡ogad spÄkÄ stÄjÄs ÄrstniecÄ«bas likumÄ iekļautÄ visaptveroÅ¡Ä paliatÄ«vÄs aprÅ«pes definÄ«cija, kurai no esoÅ¡ajiem paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumiem atbilst tikai mobilÄs komandas pakalpojums dzÄ«vesvietÄ. TurklÄt Å¡is ir vienÄ«gais tieÅ¡i paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientiem pieejamais pakalpojums, kas ietver gan veselÄ«bas aprÅ«pes, gan sociÄlo komponenti.
TÄpat VK vÄrÅ¡ uzmanÄ«bu, ka LatvijÄ ilgstoÅ¡i nav atbilstoÅ¡i reÄ£istrÄtu pieauguÅ¡o pacientu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes klÄ«nisko vadlÄ«niju, ko varÄtu piemÄrot ÄrstniecÄ«bÄ, kvalitÄtes kontrolÄ un uzraudzÄ«bÄ. Nav noteikts, kÄdam personÄlam jÄbÅ«t nodroÅ¡inÄtam, kÄdi pakalpojumi jÄsniedz, vai paliatÄ«vÄs aprÅ«pes nodaÄ¼Ä jÄbÅ«t nodroÅ¡inÄtai nepÄrtrauktai Ärsta uzraudzÄ«bai, kÄdÄm privÄtuma prasÄ«bÄm jÄbÅ«t nodroÅ¡inÄtÄm. TurklÄt nav arÄ« plÄnots noteikt obligÄti vÄrtÄjamus kvalitÄtes rÄdÄ«tÄjus paliatÄ«vajai aprÅ«pei slimnÄ«cÄ, lai novÄrtÄtu un uzlabotu pakalpojumus, kritizÄ VK.
RevÄ«zija vÄrÅ¡ uzmanÄ«bu uz to, ka VeselÄ«bas ministrijai (VM) nav informÄcijas par faktiski izlietoto finansÄjumu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes nodroÅ¡inÄÅ¡anai. SaskaÅÄ ar revidentu aplÄsi 2020.-2022.gadÄ ambulatoro paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu apmaksai gadÄ vidÄji izlietots 1,1 miljons eiro, un atbilstoÅ¡i NVD sniegtajai informÄcijai slimnÄ«cu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumu nodroÅ¡inÄÅ¡anai – gadÄ vidÄji 2,4 miljoni eiro. SavukÄrt jaunajam mobilÄs komandas pakalpojumam pacienta dzÄ«vesvietÄ 2024.gadÄ plÄnots finansÄjums ir 6,8 miljoni eiro.
RevÄ«zijÄ konstatÄts, ka Å¡Ä« atkal ir tÄ reize, kad VM nav datu par paliatÄ«vÄs aprÅ«pes vajadzÄ«bÄm valstÄ«. TÄs rÄ«cÄ«bÄ ir tikai dati par paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientiem, kuri jau ir saÅÄmuÅ¡i kÄdu pakalpojumu.
LÄ«dztekus VK vÄrÅ¡ uzmanÄ«bu uz trÅ«kumiem veselÄ«bas aprÅ«pes tarifu aprÄÄ·inÄ un birokrÄtiju veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu apmaksas nosacÄ«jumos. SlimnÄ«cu paliatÄ«vÄs aprÅ«pes gadÄ«jumÄ Ministru kabineta noteiktais viena pacienta ÄrstÄÅ¡anas tarifs nav aprÄÄ·inÄts atbilstoÅ¡i NVD metodoloÄ£ijai. RezultÄtÄ Äetru gadu laikÄ slimnÄ«cas zaudÄjuÅ¡as gandrÄ«z miljonu eiro. Vienlaikus revÄ«zijÄ konstatÄts, ka universitÄÅ¡u un reÄ£ionÄlÄs slimnÄ«cas faktiski sniedz atÅ¡Ä·irÄ«gus paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pakalpojumus, tÄpÄc, VK ieskatÄ, nav ekonomiski pamatoti noteikt vienÄdu samaksu.
PÄc revÄ«zijas aprÄÄ·iniem, diferencÄta tarifa gadÄ«jumÄ trÄ«s gadu periodÄ bÅ«tu radies lÄ«dzekļu ietaupÄ«jums 58 000 eiro vÄrtÄ«bÄ, kas, piemÄram, varÄtu dot iespÄju 40 pacientiem saÅemt paliatÄ«vo aprÅ«pi universitÄtes slimnÄ«cÄ.
RevÄ«zijÄ konstatÄta arÄ« pacientu secÄ«ga hospitalizÄcija paliatÄ«vÄs un hronisko pacientu aprÅ«pes programmÄs. To izskaidro gan paliatÄ«vÄs aprÅ«pes gadÄ«jumÄ noteiktais fiksÄtais maksÄjums neatkarÄ«gi no pacienta aprÅ«pes ilguma, gan pakalpojumu nodroÅ¡inÄÅ¡anas mÄrÄ·tiecÄ«gas uzraudzÄ«bas trÅ«kums.
MinÄto iemeslu dÄļ praksÄ slimnÄ«cas pacientu pÄrreÄ£istrÄ nÄkamajÄ programmÄ, kad “izsmelts” tarifa aprÄÄ·inÄ iekļautais gultas dienu skaits. TÄdÄjÄdi tiek palielinÄta hospitalizÄciju statistiska, radot nekorektu priekÅ¡statu par iestÄdes noslodzi un pakalpojumu pieprasÄ«jumu, kÄ arÄ« ietekmÄts finansÄjums esoÅ¡ajam un nÄkamajam periodam, jo faktiski par vienu pacientu tiek samaksÄts un pieÅ¡Ä·irts finansÄjums vairÄkÄs pakalpojumu programmÄs, pausts revÄ«zijÄ.
RevÄ«zijÄ sniegti divi ieteikumi VM, kurus ievieÅ¡ot ne vÄlÄk kÄ 2029.gadÄ publiskÄ sektora rÄ«cÄ«bÄ bÅ«s pilnÄ«gi un aktuÄli dati par pacientiem, kuriem atbilstoÅ¡i viÅu vajadzÄ«bÄm bÅ«tu nepiecieÅ¡ama paliatÄ«vÄ aprÅ«pe un kuri to faktiski saÅem, prognozÄ VK.
Īstenojot ieteikumus, lÄ«dzÄ«gi kÄ citÄs attÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s paliatÄ«vo aprÅ«pi pirms nÄves varÄs saÅemt vismaz 69%, kÄ arÄ« tiktu attÄ«stÄ«ta pacientiem piemÄrotÄkÄ un izmaksu ziÅÄ efektÄ«vÄkÄ ambulatorÄ paliatÄ«vÄ aprÅ«pe, lÄÅ¡ VK. TÄdÄjÄdi iecerÄts samazinÄt slimnÄ«cu noslodzi, lÄ«dzÄ«gi kÄ citÄs attÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s hospitalizÄjot ne vairÄk kÄ 20% paliatÄ«vÄs aprÅ«pes pacientu, norÄdÄ«ts revÄ«zijÄ.
PaliatÄ«vÄ aprÅ«pe ir multidisciplinÄru pakalpojumu kopums, kas uzlabo tÄdu pacientu un viÅu Ä£imeÅu dzÄ«ves kvalitÄti, kuri saskaras ar dzÄ«vÄ«bu apdraudoÅ¡u un neizÄrstÄjamu slimÄ«bu, pÄc iespÄjas novÄrÅ¡ot slimÄ«bas turpmÄku attÄ«stÄ«bu, kÄ arÄ« novÄrÅ¡ot un atvieglojot fiziskÄs sÄpes un morÄlÄs cieÅ¡anas.
SlimÄ«bai progresÄjot, ÄrstÄÅ¡ana pakÄpeniski zaudÄ nozÄ«mi, savukÄrt pieaug vajadzÄ«ba pÄc paliatÄ«vÄs, tajÄ skaitÄ dzÄ«ves beigu jeb hospisa, aprÅ«pes. PaliatÄ«vajai un hospisa aprÅ«pei ir viens mÄrÄ·is, tÄpÄc bieži Å¡os terminus lieto kÄ sinonÄ«mus. TomÄr hospisa aprÅ«pi nodroÅ¡ina tikai pacienta dzÄ«ves pÄdÄjos seÅ¡os mÄneÅ¡os.