Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, paplašinot pašvaldību tiesības neatļaut un policijas tiesības pārtraukt izklaides vai svētku publiskos pasākumus.
Pēc būtības pieņemts “Jaunās vienotības” deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums, kas precizēts atbilstoši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā iepriekš atbalstītajai redakcijai.
Atbilstoši izklaides pasākumu drošības likuma definīcijai publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā.
Jau līdz šim likumā ir noteiktas pašvaldības tiesības atteikt šāda publiska pasākuma rīkošanas atļaušanu. Tagad likumā precizēti vairāki gadījumi, kad pašvaldība ir tiesīga atteikt publiska pasākuma rīkošanu. Atteikumu varēs sniegt, ja organizators būs sniedzis nepatiesas ziņas par attiecīgo publisko pasākumu, kā arī gadījumā, ja publisks pasākums nevarēs norisināties plānotajā vietā vai laikā.
Tāpat atteikt varēs, ja organizators būs administratīvi sodīts par attiecīgiem pārkāpumiem saistībā ar pasākumu rīkošanu, vai ja pasākums konkrētajā vietā vai laikā radīs būtisku sabiedriskās kārtības un drošības, cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumu.
Atteikt varēs arī publiska pasākuma definīcijai neatbilstošus pasākumus.
Pašvaldība arī būs tiesīga atcelt iepriekš izsniegtu atļauju, ja būs mainījušies apstākļi atbilstoši likumā minētajiem nosacījumiem.
Tāpat noteikts, ka Valsts policija un pašvaldības policija varēs pārtraukt publisku pasākumu, ja tā norise nepārprotami apdraudēs sabiedrisko kārtību vai drošību, cilvēku dzīvību vai veselību.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.