Table of Contents
Omei no rokām izslīdējušas olas, bērns ar ieskrējienu apgāzis piena pudeli, jaunā māmiņa ar ratiņiem aizķērusi pudeļu stendu, kāds kungs stāv apbērts ar miltiem, jo, ceļot paku, tā pārplīsusi. Taču lielāka bēda par sastrādāto šmuci ir jautājums: kas par to visu samaksās? Jautājām lielākajām Latvijas veikalu ķēdēm, vadlīnijas atšķīrās.
Cik bieži jūs esat nonākuši situācijā, kad lielveikala vidū stāvat vīna vai piena peļķē un vēlaties Harija Potera neredzamības apmetni? Ko darāt šādās situācijās? Mēģināt slīdošā gaitā attālināties no notikuma vietas? Sākat skaļi lamāt veikala darbiniekus, valdību un visus pārējos: ”Deviņi pērkoni, nejēdz nolikt pudeles! Tā, ka garām nevar paiet!” vai “Kas tās par olām, ka saplīst, tikko pieskaras!”
Varbūt esam no tiem, kas metas paši visu sakopt, vai vicināt rokās karti, saucot – es par visu samaksāšu? Varbūt esat izbesījies vecāks, kas bezspēkā kliedz uz atvasi un draud ar policiju?
Kā jārīkojas šādās situācijās? Un kāda atbildība gulstas uz klientu, bet kāda uz pārdevēju? To skaidro četru lielveikalu ķēžu pārstāvji un PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs).
Sanita Gertmane, PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja, atzīst, ka šis jautājums ir sens un ik pa laikam aktualizējas, bet šis ir arī gadījums, kad nav nospraustas striktas vadlīnijas par to, kā rīkoties un kas ir atbildīgs par netīšām sabojātu preci veikalā. Katram veikalam un gadījumam ir savi risinājumi, vadoties pēc likumā paredzētā.
Vienalga, izšļukušas olas, saplēsta vīna pudele vai bērna apgāzts stends, visās situācijās ir risināms civiltiesisks strīds par radītajiem zaudējumiem, un vispārēji šādi gadījumi būtu jārisina, pārdevējam vienojoties ar pircēju.
“Patērētāju tiesību aizsardzības likums nenosaka, vai potenciālajam pircējam jāsamaksā par tīši vai netīši nodarīto zaudējumu. Šie gadījumi ir kvalificējami kā materiālo zaudējumu piedziņa saskaņā ar Civillikumu, un līdz ar to pārdevējam (veikala atbildīgajai personai) jāizvērtē un jāizlemj, vai personai jāmaksā par nodarīto zaudējumu vai ne (saskaņā ar veikala iekšējā kārtībā aprakstīto).
Jāuzsver, ja pircējam ir pamats uzskatīt, ka viņš nav vainojams notikušajā un zaudējumu nodarīšanā vai ir daļēji vainojams, viņam būtu tiesības iebilst un nemaksāt uzreiz pilnu preces cenu pēc pārdevēja pieprasījuma, bet prasīt sastādīt protokolu vai aktu par notikušo.
Gadījumos, kad bojātas ir dārgas preces, apstākļu noskaidrošanai varētu pieaicināt arī pašvaldības policiju.
Katrs gadījums un katras puses atbildība ir jāizvērtē, un tikai tad pārdevējam ir tiesības pieprasīt samaksu par saplēsto preci.
Par mazgadīga bērna saplēstu piena pudeli atbildība būtu jāuzņemas pieaugušajiem, jo Civillikuma 1780. pants noteic: “Zaudējumi, ko nodarījis bērns līdz septiņiem gadiem, garā slimais vai arī rīcības spējīga persona nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, jāatlīdzina no viņu mantas, ciktāl tas neatņem viņiem viņu uzturam nepieciešamos līdzekļus. Ja pie tam pielaiduši kādu neuzmanību tie, kam minētās personas pienākas uzraudzīt, tad par zaudējumiem atbild vispirms tie ar savu mantu.” Lai arī normatīvie akti neregulē preču izvietojumu, piemēram, ko un cik tuvu vai cik augstu var novietot, tomēr arī
pārdevējam ir jāuzņemas atbildība par drošu preču izkārtojumu, kā arī atbilstošu preču iepakojumu.
Tāpat iesakām rakstveidā informēt veikala vadību par problēmām, ar kurām potenciālajam pircējam nākas saskarties preču izkārtojuma dēļ, piemēram, šauru un ar produkciju aizkrautu eju gadījumos.”
Strīds par bojātu preci var izvērsties arī pie kasēm, kad, piemēram pircējs jau ir samaksājis, bet tad pamana, ka, piemēram, piena paka ir ieplīsusi vai rīsu maisā ir caurums. Šādos gadījumos, kad pircējs uzskata, ka maksājums ir ticis pieprasīts nelikumīgi, viņam vispirms būtu jāvēršas rakstveidā pie komersanta. Ja pusēm neizdodas vienoties par risinājumu, tad par zaudējumiem ikvienai personai ir tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā.”
Par to, lai šādi gadījumi nebūtu pārāk bieži, rūpējas paši komersanti, pārdomāti izkārtojot preces, lai pēc iespējas labāk izvairītos no netīšiem bojājumiem.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta:
““Maxima” ir svarīgi nodrošināt patīkamu iepirkšanās pieredzi mūsu klientiem, tāpēc rūpējamies par to, lai veikalos katru dienu būtu izdevīgi piedāvājumi ērtā veikala vidē. ”
Ja prece tiek sabojāta “Maxima” veikalos, tad klientam nav kā noziedzniekam jālavās prom, jo, kā skaidro “Maxima Latvija” pārstāve,
“gadījumos, kad tiek bojāta kāda prece veikalā, par to atbildību uzņemamies mēs un kompensācija no pircēja netiek prasīta, ja vien tā nav bijusi tīši ļaunprātīga rīcība.
Ierasti situācija, kad preci gadījies bojāt nejauši, tiek operatīvi atrisināta. Ja tomēr kolēģis nav pamanījis preces bojājumu, lūgums klientam informēt par šo gadījumu tuvumā esošu veikala darbinieku, lai tiktu veikta konkrētās veikala zonas sakopšana un bojātās preces aizstāšana ar jaunu.”
Līdzīgas vadlīnijas ir arī “Rimi” lielveikalu ķēdē.
Inga Bite, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja, skaidro:
“Dažādas situācijas, kad netīši tiek bojātas preces, “Rimi” veikalos gadās salīdzinoši bieži, taču iesaistītajiem veikala apmeklētājiem nav jāsedz radītie zaudējumi, to dara “Rimi” no saviem līdzekļiem.
Ja noticis incidents, piemēram, veikala ejā nejauši saplīsusi dzēriena pudele, tiek informēts servisa pārstāvis, lai pēc iespējas ātrāk veiktu uzkopšanu
un rūpētos par citiem klientiem, izvairoties no situācijas kad, piemēram, citi veikala apmeklētāji var paslīdēt uz slapjas grīdas.”
Uz jautājumu, vai tas notiks arī gadījumos, ja, piemēram, klients netīšām saplēš vairākus simtus vērtu konjaku, kas atrodas vitrīnā aiz atslēgas un ko viņam izsniedzis veikala darbinieks, Inga Bite atbild apstiprinoši – klientam nebūtu jāmaksā par nejauši sabojātu dzēriena pudeli.
Arī lielveikalu “LIDL” ķēde ir draudzīga pircējam, pirmkārt, rūpējoties par ērtu pārvietošanos, lai nejauši neaizķertu kādu preci, otrkārt, netīšas ķibeles ātri sakopjot. SIA “Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis stāsta, ka ar netīšiem bojājumiem ir jārēķinās, bet kaut kā īpaši tie netiek nedz skaitīti, nedz dokumentēti, tie vienkārši notiek: “Īpaši jau augļu un dārzeņu nodaļā, kurā biežāk var gadīties situācija, kad pa grīdu “aizbēg” kāds ķirsis vai aprikoze.
Ir bijuši gadījumi, kad klients pērk cukura vai miltu paciņu un tikai pie kases konstatē, ka fasējumā ir kāds plīsumiņš. Tad produkts uzreiz tiek samainīts.“
Tāpat Ingars uzsver, ka “LIDL” veikala darbinieki seko līdzi situācijai un, ja kaut kas saplīst vai izbirst, ātri reaģē un uzkopj. Viņš arī atzīmē: “Šeit es gribētu nodalīt situācijas, kurās klienta nejaušības vai neveiklības rezultātā kaut kas nokrīt vai izbirst, un situāciju, kur ir apzināts sīkais huligānisms (alkohola vai kādu apreibinošo vielu ietekmē), kad cilvēks neadekvāti uzvedas. Jo tādā gadījumā situācijas risināšanā pieslēdzas apsardze vai policija.“
Nedaudz cita situācija ir veikalu “Top” ķēdē; mārketinga direktore Ilze Priedīte atklāj, ka šādas situācijas viņu veikalu ķēdē nav ierastas, gadā tie ir apmēram 20-40 gadījumi, un katrs gadījums tiek skatīts individuāli.
”Ja prece izvietota nekorekti, tad izmaksas uzņemas veikals un atvainojas klientam, savukārt, ja pircējs ir uzvedies bezatbildīgi, tad tā ir veikala apmeklētāja atbildība.”
Tāpat Ilze Priedīte piebilst, ka abām iesaistītajām pusēm būtu jābūt godīgām vienai pret otru, tāpēc šī situācija būs jāizvērtē individuāli.
Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.