Pensijas Latvijā gada laikā palielinātas par 57 eiro

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pērn izmaksātās ikmēneša vecuma pensijas bija vidēji par 57 eiro lielākas nekā 2021. gadā, sasniedzot vidēji 450 eiro.

Kopējie izdevumi pensijām un pabalstiem 2021. gadā bija par 229 miljoniem lielāki nekā iepriekšējā gadā. Lielāko izdevumu daļu jeb 71 % veidoja pensijas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pensiju izdevumi palielinājās par 159 miljoniem eiro. Pensiju izdevumi 2021. gadā kā attiecība pret iekšzemes kopproduktu bija par 0,3 procentu punktiem mazāki nekā iepriekšējā gadā, bet izdevumi pabalstiem – par 0,1 procentu punktu mazāki nekā iepriekšējā gadā.

Vecuma pensiju saņēmēju skaits 2022. gadā samazinājās par 0,4 %, bet ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs pieauga par 14,6 %.

Vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3 % lielāks nekā sievietēm.

Salīdzinot vecuma pensiju apmērus, vīriešiem biežāk tika piešķirta pensija līdz 300 eiro (17,4 % vīriešu; 11,8 % sieviešu) un virs 500 eiro (49,8 % vīriešu; 37,8 % sieviešu), savukārt sievietēm biežāk tika piešķirta pensija no 300 līdz 500 eiro (50,4 % sieviešu un 32,8 % vīriešu).

No otras puses, sociālās aizsardzības izdevumi 2021. gadā bija par 1,183 miljardiem eiro lielāki nekā 2020. gadā.

Izdevumi veselības aprūpei 2021. gadā palielinājās par 37,9 %, un slimības pabalsti pieauga par 28,8 %, sasniedzot 312,5 miljonus euro.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums – par 37,2 % – ir ģimenes un bērnu pabalstiem. Valsts 2021. gadā vienam no vecākiem vai personai, kas audzina bērnu, izmaksāja vienreizēju pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. No valsts budžeta tika atbalstīti 375 900 bērni, piešķirot 187,9 miljonus eiro.

Pērn izdevumi atbalstam apgādnieku zaudējušajiem pieauga par 30,9 % un sasniedza 92,5 miljonus eiro, tostarp 15,4 miljonus eiro veidoja atbalsts mirušo pensionāru laulātajiem.

  1. gadā 76 300 personas saņēma apgādnieka zaudējuma pabalstus, un izdevumi par pabalstiem sasniedza 135,9 miljonus eiro. Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai palielinājās par 25,1 % un sasniedza 40,1 miljonu eiro.

Sociālās aizsardzības izdevumi, ieskaitot administratīvos un citus izdevumus, pagājušajā gadā sasniedza 19,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā, kad tie bija 17,4 %.

Ja esat atklājis pareizrakstības kļūdu, lūdzu, paziņojiet mums, izvēloties šo tekstu un nospiežot Ctrl+Enter.

Related posts

Labklājības ministrija atklāj, kāds šogad būs naudas balvas apjoms darbiniekiem

Ar nākamo gadu pieaugs minimālā alga

Nākamajā gadā palielinās lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevas likmju

Šī vietne izmanto sīkfailus, lai uzlabotu jūsu pieredzi. Mēs pieņemam, ka jūs ar to piekrītat, bet jūs varat atteikties, ja vēlaties. Lasīt vairāk