Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 10 Sekunde(-s)

Maz ticams, ka vietām sociālajos tīklos izskanošā Krievijas režīma līdera Vladimira Putina kritika varētu pāraugt plašākos protestos, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

Piemēram, šonedēļ sociālā medija “Telegram” kanālā “Путь домой” (“Ceļš mājās”) publicēts paziņojums mobilizēto Krievijas karavīru radinieku vārdā, kurā izteikta neierasti asa diktatora Putina kritika. Kanālā publicēts kustības “Ceļš mājās” manifests ar aicinājumu veikt pilnīgu demobilizāciju un noteikt mobilizācijai galīgo termiņu – vienu gadu.

Astukevičs atzīmēja, ka cilvēku atsaucība šim paziņojumam, ņemot vērā Krievijas mērogus, ir salīdzinoši maza. Lai varētu runāt par iespējamiem protestiem Krievijā, nepietiek ar lokālām aktivitātēm vienā vai otrā reģionā. Tam ir nepieciešama plašāka sabiedrības kustība. Pētnieka ieskatā, šis notikums var izraisīt Krievijas varas iestāžu reakciju.

Taujāts, kādas ir iespējas Krievijā protestēt, Astukevičs atzīmēja, ka agresorvalstī bieži vien pret protesta akcijām vai publiskiem izgājieniem tiek vērstas represijas un noteikti neadekvāti sodi. Pētnieks uzsvēra, jo tuvāk nāk laiks, kad Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas, jo arvien mazāk izteikta būs Krievijas varas struktūru vēlme izmantot represīvas darba metodes, jo tas var negatīvi atsaukties uz Putina reitingiem.

“Patlaban galvenais politiskais uzdevums ir radīt normalitātes sajūtu, vienlaikus mēģinot noslāpēt protesta noskaņojumu. “Telegram” protestu pauž specifiska auditorija, proti, to veido mobilizēto kareivju tuvinieki. Jebkāda veida represijas vai vardarbības vēršana pret viņiem strauji var kļūt sprādzienbīstama,” sacīja Astukevičs.

Viņš norādīja, ka tas var atsaukties uz pašu karavīru morāli un attieksmi frontē. Pēc pētnieka paustā, tā būtu eskalācija, kas var radīt reālu protestus. Ja runā par ierakstiem “Telegram” ar salīdzinoši mazu atsaucību, tā ir viena situācija, taču tiklīdz tiek izmantotas represijas, tiek radīts reāls situācijas eskalācijas risks.

“Tas, kas tiks darīts un jau tiek darīts, ir mēģinājumi aizbāzt cilvēkiem muti ar naudu – ar dažāda veida sociālajiem pabalstiem un kompensācijām, kas tiek izmaksātas karavīru ģimenēm. Karavīru ģimenes kara laikā kļuvušas par galveno Krievijas sociālā budžeta prioritāti. Ņemot vērā dzīves līmeni Krievijā, karavīru ģimenes saņem salīdzinoši dāsnus maksājumus,” pauda pētnieks.

Mobilizēto radinieki nolēmuši koordinēt savus pūliņus cīņā par tuvinieku atgriešanos no frontes pēc tam, kad varas pārstāvji sākuši teikt, ka demobilizācijas nebūs līdz kara beigām, vēsta izdevums “7×7”, kas runājis ar dažiem kanāla veidotājiem.

Runājot par varas pārstāvju plāniem saistībā ar demobilizāciju, Astukevičs uzsvēra, ka patlaban demobilizācija nav iespējama, jo Ukrainā notiek aktīva karadarbība. Krievijai ziemas sezonā šie karavīri frontē ir nepieciešami.

Pētnieks minēja, ka iepriekš runāts par iespējamu jaunu mobilizācijas vilni, taču tuvojas Krievijas prezidenta vēlēšanas un šis jautājums pagaidām ir atlikts, jo mobilizācija Krievijas sabiedrībā nav populāra. Astukeviča ieskatā, bieži vien kritika netiek adresēta Putinam. Drīzāk pārmetumi ir saistīti ar komandieriem vai birokrātiskā aparāta neizdarībām. Viņa ieskatā, tas varētu būt viens virziens, kurā Krievija mēģinās strādāt, jo bieži vien par karavīriem, kas iet bojā karā Ukrainā, netiek veikta precīza uzskaite, līdz ar to ģimenes nesaņemt pabalstus, kas savukārt rada saspīlējumu.

“Kremļa polittehnologi mēģinās distancēt Putinu no pārmetumiem un dod uzdevumus reģionālajām administrācijām vai Krievijas Aizsardzības ministrijai risināt šīs situācijas, bet par demobilizāciju kā tādu pašlaik mēs nevaram diskutēt,” uzsvēra pētnieks.

LETA jau rakstīja, ka aktīvisti arī iesnieguši pieteikumus mītiņu rīkošanai, cita starpā Maskavā, tomēr varasiestādes atļauju nav devušas. Tikai Novosibirskā varasiestādes piekritušas rīkot tikšanos slēgtā režīmā vietējās kultūras pils telpās. Neatkarīgie mediji tur netika ielaisti.

Pirmdien publicētajā aicinājumā tiešā formā kritizēts Putins. 2022.gada februārī dotais solījums neiesaukt rezervistus nosaukts par “tukšiem vārdiem”, pieminēta nogrimusī zemūdene “Kursk” un tas, ka pēc pusgada karošanas brīvībā nonāk bijušie ieslodzītie.

“2024.gadu prezidents izsludinājis par ģimenes gadu. Ironiski, ņemot vērā, ka sievas kauc bez vīriem, bērni aug bez tēviem, bet daudzi jau palikuši par bāreņiem,” teikts paziņojumā.

“Bet sātanists cilvēkēdājs, kas pēc pirmā ieslodzījuma pastrādājis recidīvu, pēc pusgada iznāk brīvībā, sērijveida slepkavības izpērkot speciālajā militārajā operācijā. Ir tomēr humora izjūta mūsu prezidentam,” norāda paziņojuma autori.

Krievijas reģionu vicegubernatoriem dots rīkojums vērīgi sekot mobilizēto radinieku aktivitātēm, vēsta laikraksts “Kommersant”.

Gubernatoriem dots rīkojums par “katru cenu” apslāpēt ārējos protestus, atsaucoties uz avotu viena reģiona administrācijā, vēsta izdevums “The Insider”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post ASV nosūta pirmo kara lidmašīnu ar humāno palīdzību Gazas joslai
Next post Ukraiņi notriec 21 krievu lidrobotu un divas no trim raķetēm