Lasīšanas Laiks:3 Minute(-s), 23 Sekunde(-s)

Starptautiskie eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam pieprasījums pēc olām un mājputnu gaļas var pieaugt pat par 30 %. To veicinās gan pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, gan mainīgie ēšanas paradumi, informē Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Pieprasījuma un patēriņa pieaugumu apstiprina arī Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Komisijas veiktie pētījumi.

Šī tendence paver lielas iespējas arī Latvijas putnkopības nozarei, jo olas ir unikāls un noderīgs produkts, kura ražošanas izmaksas ir zemas salīdzinājumā ar citiem dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avotiem. Olu un mājputnu gaļas ražošana ir tā lopkopības nozare, kas rada vismazāk oglekļa dioksīda emisiju, rēķinot uz vienu dabīgā proteīna kilogramu.

“Pagājušajā gadā mēs uzsākām projektu “Olas ir spēks!”, kurā runājam par olām no veselības viedokļa, kā arī par olu ražošanu kā nozari. Putnkopība ir otra lielākā lauksaimniecības nozare Latvijā, kurā nodarbināti vairāk nekā 2000 cilvēku. Putnkopības nozare eksporta veidā gadā saražo aptuveni 86 miljonus eiro, bet gandrīz 20 miljoni eiro tiek iemaksāti valsts budžetā nodokļu veidā,” skaidro Gaigals.

Tajā pašā laikā nozare saskaras ar nopietnu izaicinājumu putnu gripas veidā. Tā kā gripa no sezonālas slimības ir kļuvusi par slimību, kas izplatās visu gadu, starptautiskajos tirgos ir vērojams olu trūkums. Piemēram, nesen tika ziņots, ka Apvienotajā Karalistē sākās jauns vīrusa vilnis.

Ja agrāk lieli uzliesmojumi bija vērojami vidēji reizi trijos gados, tad tagad olu ražotājiem ir jārēķinās ar pastāvīgu putnu gripas klātbūtni savā darba kārtībā. No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām putnu gripas dēļ 37 valstīs Eiropā ir gājuši bojā aptuveni 50 miljoni putnu, bet ASV – vēl vairāk nekā 50 miljoni.

“Tā kā Latvija atrodas putnu migrācijas ceļā, mums ir stingri noteikumi, kurus ražotāji ievēro. To uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Līdz šim Latvijā putnu gripa mājas putnu populācijā nav konstatēta. Arī šogad turpināsim strādāt, lai saglabātu un uzlabotu biodrošības standartus. Protams, mēs nevēlamies, lai kādam mājputnu audzētājam nāktos saskarties ar šo sērgu, bet tajā pašā laikā Latvijas olu ražotāji var izmantot šo brīdi, lai kompensētu olu deficītu citās valstīs un vēl vairāk palielinātu eksporta apjomus,” saka Gaigals.

LAPNA vadītājs piebilst, ka šis ir īstais brīdis, lai stiprinātu mūsu ražotāju konkurētspēju kaut vai salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu.

Vienlaikus asociācijas valdes loceklis Toms Auškāps norāda, ka agrāk vakcinācija pret putnu gripu šķita dārga un nevajadzīga, bet tagad tā tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā samazināt riskus.

“Palielinoties brīvās turēšanas apstākļos turēto putnu skaitam, palielinās arī ieguldījumi biodrošībā. Mums ir jāpārliecinās, ka darām visu iespējamo, lai pasargātu dējējvistas no gājputniem, meža dzīvniekiem un grauzējiem, kas var pārnēsāt šo putniem bīstamo slimību,” skaidro Auskaps.

2027. gadā Eiropas Savienībā sāksies brīvās turēšanas apstākļos dējējvistu turēšanas ēra, un LAPNA uzskata, ka vadošie olu ražotāji Latvijā ir veiksmīgi tikuši galā ar šo mājasdarbu. Jāpiebilst, ka gan Latvijas, gan Lietuvas lielākie mazumtirdzniecības tīkli ir noteikuši, ka pārejai uz brīvās turēšanas apstākļos dētām olām jānotiek vēl agrāk, sākot ar 2025. gadu.

Auskaps norāda, ka šobrīd bez būriem dējējvistu olu cena jau ir ļoti tuva sprostos dējējvistu olu cenai.

“Tāpēc mēs plānojam pakāpeniski pāriet uz sprostos un brīvās turēšanas apstākļos dētām olām no 2027. gada beigām. Piemēram, šogad plānojam atvērt vēl vienu brīvās turēšanas vistu māju Daugavpilī, kas būs lielākā Latvijā ar aptuveni 60 000 putnu. Vienlaikus mēs rēķināmies ar patērētājiem, jo katram ir atšķirīgas finansiālās iespējas, bet olas ir veselīgs produkts, kam jābūt katra iedzīvotāja ikdienas ēdienkartē,” stāsta AB Balticovo valdes loceklis.

A. Auskaps arī norādīja, ka pašreizējās tendences liecina, ka Latvijas patērētāji arvien biežāk ar savu maku atdod balsi par stabilā vai brīvās turēšanas saimniecībā dētām olām, jo pieprasījums pēc olām, lai gan ekonomiskā situācija valstī nav pasliktinājusies, nav mazinājies.

Jāatzīmē, ka citas Eiropas valstis, pat kaimiņvalsts Lietuva, vēl nav tik plaši pārgājušas uz olu dēšanas sistēmu, jo to tirgus apjoms ir lielāks un attiecīgi nepieciešamas lielākas investīcijas, kas savukārt varētu palīdzēt Latvijas ražotājiem aizpildīt šo iespējamo deficītu.

“Galu galā visā šajā procesā svarīgākais ir patērētājs un viņa iespēja iegādāties produktu, jo viņš balso ar savu maku. Mūsu ražotāju mērķis ir, pirmkārt, nodrošināt kvalitatīvas olas mūsu iedzīvotājiem, nākamais solis ir palielināt eksportu. Savukārt, lai tas notiktu, ir svarīgas vienlīdzīgas iespējas un neizkropļoti konkurences noteikumi,” piebilst Gaigals.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Dienas gaitā turpinās līt un snigt, pūtīs brāzmains vējš
Next post Blakusparādības pēc vakcīnas Covid-19: valsts kompensācijām tērēs vēl 30 000 eiro