Lasīšanas Laiks:2 Minute(-s), 23 Sekunde(-s)

Piecu gadu laikā būtiski pieaudzis iedzīvotāju optimisms par iespējām pensijas gadus pavadīt sociāli aktīvā un piepildītā ikdienā, informēja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju.

To cilvēku skaits, kuri uzskata, ka vecumdienās beidzot varēs izbaudīt to, kam šobrīd neatliek laika (kultūras pasākumi, ceļojumi, hobiji un tamlīdzīgi), ir pieaudzis no 22% 2018.gadā līdz 37% šogad.

Ievērojami samazinājies pesimisms, proti, ja pirms pieciem gadiem izteikti pieticīgām vecumdienām gatavojās 23% respondentu, tagad tie ir 13%. Vairākums ir pārliecināti, ka ir vērts krāt kādam mērķim, un pensija ierindojas starp top prioritātēm.

Lielāks optimisms iezīmējas arī iedzīvotāju domās par to, vai pensijas vecumā nāksies turpināt darba gaitas. Par četriem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka turpinās strādāt sava prieka pēc, – tā šobrīd uzskata teju trešdaļa respondentu. Nedaudz, bet samazinājusies pārliecība, ka vecumdienās nāksies strādāt piespiedu kārtā, lai segtu visus izdevumus – tā uzskata piektdaļa respondentu, bet pirms pieciem gadiem tā domāja 23%.

Aptaujā arī secināts, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, optimisms sarūk – par pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi pensijas vecumā ir pārliecināti 45% jaunu cilvēku 18-29 gadu vecumā, bet izteikti pieticīgai dzīvei gatavojas 28% sešdesmitgadnieku.

Tāpat izteikti atšķiras nākotnes redzējums cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Vairāk nekā trešdaļa cilvēku ar salīdzinoši zemiem ienākumiem pensijas gados gatavojas pieticīgai iztikšanai, bet cilvēkos ar ienākumiem, kas pārsniedz 900 eiro mēnesī (neto) valda pārliecība, ka varēs atļauties dzīvot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi – tā domā 42% respondentu.

Šogad uz pusi ir augušas cilvēku gaidas par vēlamo pensijas apmēru. Vidēji visaugstāko pensiju absolūtos skaitļos sagaida vīrieši, kuri gribētu saņemt vairāk nekā 1600 eiro mēnesī (sievietes – virs 1300 eiro mēnesī). Pirms pieciem gadiem iedzīvotāju gaidas par vēlamo pensijas ampēru bija krietni zemākas – vīriešiem tie bija aptuveni 1000 eiro mēnesī, bet sievietēm nepilni 800 eiro.

Visvairāk respondentu – 66% – gribētu izmantot pensiju ceļojumiem, kam seko dažādi hobiji (47%) un tēriņi bērnu un mazbērnu vajadzībām (41%). Salīdzinot iedzīvotāju vēlmes ar pārliecību par to, kādām vajadzībām naudas patiešām pietiks, dominē tēriņi veselībai (56%). Piecu gadu laikā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka bez vajadzībām veselības uzturēšanai atliks nauda arī ceļošanai, bērniem un mazbērniem, kultūras pasākumu apmeklēšanai un hobijiem.

Absolūts vairākums cilvēku jeb 79% ir pārliecināti, ka nepieciešams veidot uzkrājumus kādam mērķim. Starp prioritārākajiem respondenti min “drošības spilvena” veidošanu neparedzētiem izdevumiem, uzkrājumu vecumdienām, krāšanu lielākam pirkumam un bērnu izglītībai. Kopumā 55% respondentu veido uzkrājumus pensijai (papildus valsts pensiju sistēmai), kas ir par 17 procentpunktiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Pensiju trešajā līmenī krājēju skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis par 19 procentpunktiem – no 14% 2018.gadā līdz 33% šogad. Ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kuri pilnībā paļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju – tā uzskatīja 39% respondentu 2018.gadā, bet šogad tā uzskata vien 16% cilvēku.

Kopumā pensiju trešajā līmenī šobrīd uzkrājumus veido vairāk nekā 388 000 dalībnieku, bet kopējā uzkrājumu summa ir gandrīz 670 miljoni eiro.

Aptauja “Swedbank” uzdevumā tika veikta šā gada novembrī, aptaujājot vairāk nekā 700 cilvēkus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post Ģimenes ārsts: Nedēļas piektajā dienā maksa par vizīti varētu būt 30-40 eiro
Next post Trešdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi