Piecu gadu laikā iedzīvotāji kļuvuši krietni optimistiskāki par dzīvi pensijas gados, liecina aptauja

Piecu gadu laikā bÅ«tiski pieaudzis iedzÄ«votāju optimisms par iespējām pensijas gadus pavadÄ«t sociāli aktÄ«vā un piepildÄ«tā ikdienā, informēja “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzÄ«votāju aptauju.

To cilvēku skaits, kuri uzskata, ka vecumdienās beidzot varēs izbaudīt to, kam šobrīd neatliek laika (kultūras pasākumi, ceļojumi, hobiji un tamlīdzīgi), ir pieaudzis no 22% 2018.gadā līdz 37% šogad.

Ievērojami samazinājies pesimisms, proti, ja pirms pieciem gadiem izteikti pieticīgām vecumdienām gatavojās 23% respondentu, tagad tie ir 13%. Vairākums ir pārliecināti, ka ir vērts krāt kādam mērķim, un pensija ierindojas starp top prioritātēm.

Lielāks optimisms iezÄ«mējas arÄ« iedzÄ«votāju domās par to, vai pensijas vecumā nāksies turpināt darba gaitas. Par četriem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka turpinās strādāt sava prieka pēc, – tā Å¡obrÄ«d uzskata teju treÅ¡daļa respondentu. Nedaudz, bet samazinājusies pārliecÄ«ba, ka vecumdienās nāksies strādāt piespiedu kārtā, lai segtu visus izdevumus – tā uzskata piektdaļa respondentu, bet pirms pieciem gadiem tā domāja 23%.

Aptaujā arÄ« secināts, ka, pieaugot iedzÄ«votāju vecumam, optimisms sarÅ«k – par pilnvērtÄ«gu un aktÄ«vu dzÄ«vi pensijas vecumā ir pārliecināti 45% jaunu cilvēku 18-29 gadu vecumā, bet izteikti pieticÄ«gai dzÄ«vei gatavojas 28% seÅ¡desmitgadnieku.

Tāpat izteikti atÅ¡Ä·iras nākotnes redzējums cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Vairāk nekā treÅ¡daļa cilvēku ar salÄ«dzinoÅ¡i zemiem ienākumiem pensijas gados gatavojas pieticÄ«gai iztikÅ¡anai, bet cilvēkos ar ienākumiem, kas pārsniedz 900 eiro mēnesÄ« (neto) valda pārliecÄ«ba, ka varēs atļauties dzÄ«vot aktÄ«vu un pilnvērtÄ«gu dzÄ«vi – tā domā 42% respondentu.

Å ogad uz pusi ir auguÅ¡as cilvēku gaidas par vēlamo pensijas apmēru. Vidēji visaugstāko pensiju absolÅ«tos skaitļos sagaida vÄ«rieÅ¡i, kuri gribētu saņemt vairāk nekā 1600 eiro mēnesÄ« (sievietes – virs 1300 eiro mēnesÄ«). Pirms pieciem gadiem iedzÄ«votāju gaidas par vēlamo pensijas ampēru bija krietni zemākas – vÄ«rieÅ¡iem tie bija aptuveni 1000 eiro mēnesÄ«, bet sievietēm nepilni 800 eiro.

Visvairāk respondentu – 66% – gribētu izmantot pensiju ceļojumiem, kam seko dažādi hobiji (47%) un tēriņi bērnu un mazbērnu vajadzÄ«bām (41%). SalÄ«dzinot iedzÄ«votāju vēlmes ar pārliecÄ«bu par to, kādām vajadzÄ«bām naudas patiešām pietiks, dominē tēriņi veselÄ«bai (56%). Piecu gadu laikā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka bez vajadzÄ«bām veselÄ«bas uzturēšanai atliks nauda arÄ« ceļoÅ¡anai, bērniem un mazbērniem, kultÅ«ras pasākumu apmeklēšanai un hobijiem.

AbsolÅ«ts vairākums cilvēku jeb 79% ir pārliecināti, ka nepiecieÅ¡ams veidot uzkrājumus kādam mērÄ·im. Starp prioritārākajiem respondenti min “droÅ¡Ä«bas spilvena” veidoÅ¡anu neparedzētiem izdevumiem, uzkrājumu vecumdienām, krāšanu lielākam pirkumam un bērnu izglÄ«tÄ«bai. Kopumā 55% respondentu veido uzkrājumus pensijai (papildus valsts pensiju sistēmai), kas ir par 17 procentpunktiem vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Pensiju treÅ¡ajā lÄ«menÄ« krājēju skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis par 19 procentpunktiem – no 14% 2018.gadā lÄ«dz 33% Å¡ogad. Ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kuri pilnÄ«bā paļaujas tikai uz valsts nodroÅ¡ināto pensiju – tā uzskatÄ«ja 39% respondentu 2018.gadā, bet Å¡ogad tā uzskata vien 16% cilvēku.

Kopumā pensiju trešajā līmenī šobrīd uzkrājumus veido vairāk nekā 388 000 dalībnieku, bet kopējā uzkrājumu summa ir gandrīz 670 miljoni eiro.

Aptauja “Swedbank” uzdevumā tika veikta šā gada novembrÄ«, aptaujājot vairāk nekā 700 cilvēkus.